Uzņēmums "DG Termināls", kas nodarbojas ar naftas produktu un citu lejamkravu pārkraušanu, riepu pārstrādi vēlas iekārtot divos angāros – vienā plānota riepu noliktava, otrā – to pārstrādes iekārta. Tas sola, ka riepas tiks dedzinātas slēgtā vidē, rezultātā iegūstot gāzi iekārtas darbināšanai, pirolīzes eļļu un melno ogli, ko savukārt iecerēts pārdot kā izejvielas citiem ražotājiem.
"Mūsu gadījumā gāze tiek pilnībā savākta. Ir arī jauna tehnoloģija, ka, pirms reaktors tiek atvērts, ir iespējams ar vakuumu visu pilnībā atsūknēt, lai nekādas smakas nenonāktu apkārtējā vidē," skaidroja SIA "DG Termināls" izpilddirektors Ivo Tikums.
Tagad – pēc diviem gadiem – pabeigts plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Tā veicēji atzina, ka kaitējums dabai un iedzīvotājiem netiks nodarīts.
"Tas, kas bija jāpierāda un ko arī pierādījām, ka netiek pārsniegti nekādi normatīvi, un uztraukumam nebūtu jābūt," sacīja SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" vecākais konsultants Raimonds Veinbergs.
Vietējos vides aktīvistus uztrauc iespējamais gaisa piesārņojums un smakas – tuvākā māja atrodas vien 80 metru attālumā, nākamās ir puskilometra attālumā.
Šonedēļ notika sabiedriskā apspriešana, lai dotu iespēju iedzīvotājiem paust viedokli. Uz to neieradās neviens iedzīvotājs, vien uzņēmuma darbinieki un žurnālisti.
Neliels skaits liepājnieku iepriekš piedalījās sabiedriskās apspriešanas virtuālajā formātā.
"Tieši pretī atrodas uzņēmums, kur ikdienā vairāk nekā 170 cilvēku strādā. Teikt, ka smaku nav šodien, ir lieki, jo smakas tur regulāri tiek konstatētas, tās nav patīkamas. Tik liels cilvēku skaits strādā tik tuvu, šāda ietekme būtu jāpavērtē," sacīja netālu strādājošais Valdis.
"Mēs skatāmies tikai uz sabiedriskās apbūves teritorijām, dzīvojamām teritorijām. Šādā teritorijā, kur ir jaukta apbūve ar ražošanas funkciju, diemžēl nav jāvērtē šīs smakas," atzina Veinbergs.
Par to, vai smaku nebūs, šaubās arī vietējā vides aktīviste Kristīne Dzelme.
"Kārtējais eksperiments tāpēc, ka nav pierādījumu un datu, kur ir kaut kas līdzīgs. Līdz ar to rodas jautājums, cik tas viss ir droši, ņemot vērā situāciju, ka tur, Pulvera ielā, jau notiek darbība, ir vairāki uzņēmumi, kas ar naftas produktiem strādā, bet mēs vēl neesam noķēruši, kas rada tās smakas," sacīja vides aktīviste.
"DG Termināls" stāstīja, ka riepu pārstrādes tehnoloģijas noskatītas Eiropā. Liepājā iekārtas maksimālā jauda būšot 4380 tonnas riepu gadā, un tās plānots iepirkt no vietējiem autoservisiem.
"Iedzīvotāji, kas paši maina riepas, tas vēl jārunā ar Vides dienestu, vai viņi drīkstēs mums nodot. Tas varētu būt labs bonuss iedzīvotājiem, ka viņi varētu nodot pie mums vai nu par pazeminātu maksu, vai kādos izņēmuma gadījumos par velti," sprieda Tikums.
Viedokli par plānotās riepu pārstrādes ietekmi uz vidi ikviens līdz 26. februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā, kas pēc tam sniegs savu atzinumu par iecerēto uzņēmējdarbību. Liepājas pašvaldība savu nostāju paust pagaidām atturas, jo vēl padziļināti iepazīstoties ar ietekmes uz vidi novērtējumu.
