Nākamajos septiņos gados Eiropas ekonomikā tiks ieguldīti 1,8 miljardi eiro, no kuriem vismaz 30% novirzīs Eiropas Zaļā kursa īstenošanai. Turklāt Latvija no Eiropas Savienības (ES) budžeta saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro un vismaz trīs miljardi paredzēti pārejai uz klimatneitralitāti dažādās jomās. Līdz ar to šie līdzekļi var būt rīks, kā Latvijas uzņēmēji var atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes.
Foruma mērķis ir veicināt diskusiju un pieredzes apmaiņu starp Ziemeļvalstu investoriem, uzņēmumiem un sadarbības partneriem Latvijā, kas vērsta uz Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanu, uzsākot ceļu Eiropas Savienības dalībvalstu nospraustā Zaļā kursa virzienā.
Foruma ievadā Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popēns sniegs ieskatu Eiropas un Latvijas rīcības plānos attiecībā uz Zaļā kursa ieviešanu un reģionālo sadarbību.
No pl. 13.30 vairāki Ziemeļvalstu investori Latvijā – līderi ilgtspējīgu investīciju, videi draudzīgas pārejas un aprites ekonomikas jomās – dalīsies pieredzē ar paveikto. Piemēram, “Neste” un “Orkla” globālajos ilgtspējas reitingos ierindojas TOP 100 sarakstā. Savukārt “TietoEVRY”, “Dinex” un "IKEA" ir spilgti piemēri gan piedāvāto produktu klāstā, gan pārveidojot pašu biznesa modeli atbilstoši ilgtspējas mērķiem.
“Ziemeļvalstu Investīciju bankas” (“Nordic Investment Bank”) un “Swedbank” pārstāvji prezentēs finanšu sektora redzējumu par ilgtspēju un banku lomu notiekošajās pārmaiņās.
Vienlaikus forumā diskutēs par reģionālo sadarbību, Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem un investīciju piesaisti ilgtspējīgākas, klimatneitrālas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības īstenošanai.
“Ilgtspēja, zaļā izaugsme un aprites ekonomika dažiem var šķist abstrakti jēdzieni, taču aiz šiem vārdiem slēpjas reāli politiski, ekonomiski, sociāli un tehniski procesi, kas veido pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti. Programmā "Ziemeļvalstu vīzija 2030" Ziemeļvalstis ir apņēmušās strādāt kopā, lai veicinātu videi draudzīgas sabiedrības iniciatīvas, sekmējot oglekļa neitralitātes idejas un ilgtspējīgu, aprites un bioloģisko ekonomiku,” uzsver Ziemeļvalstu ministru padomes biroja direktors Latvijā Stefans Ēriksons.
Pēc Ēriksona paustā, biznesa forums 24. martā iezīmēs perspektīvas Ziemeļvalstu pieejai Zaļajam kursam Baltijā, lai veicinātu ciešāku, abpusēji izdevīgu sadarbību un integrāciju Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Dalība forumā ir bez maksas, interesenti tiek aicināti reģistrēties. Darba valoda – angļu.
2020. gada nogalē visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par ambiciozākiem klimata mērķiem. Proti, līdz 2030. gadam būtiski (par 55%) samazinot oglekļa dioksīda emisijas, lai līdz 2050. gadam panāktu Eiropas Savienības klimatneitralitāti atbilstoši Parīzes nolīguma prasībām.
Eiropas Zaļā kursa galvenie pamatelementi ir Eiropas Klimata likums, ES Biodaudzveidības stratēģija, stratēģija “No lauka līdz galdam”, ES rūpniecības politikas stratēģija un ilgtspējīgu finanšu regulējums. Sagaidāms, ka tuvākajos gados būtiskas pārmaiņas skars visas tautsaimniecības nozares, bet jo īpaši – enerģētiku, transportu, būvniecību, rūpniecību, lauksaimniecību un finanšu nozari.
Forumu organizē Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas tirdzniecības kameras Latvijā sadarbībā ar Ziemeļvalstu vēstniecībām un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā.
