VIDEO: Kāda ir «airBaltic» finanšu situācija?

Liela daļa “airBaltic” finanšu datu nav pieejami, tomēr zināms, ka pērn uzņēmuma negatīvais pamatkapitāls bija 175 miljoni eiro. To veidoja kompānijas uzkrātie zaudējumi laikā, kad Bertolta Flika vadībā tika īstenota aktīva ekspansija. Taču jau šo gadu vēl  pirms plānotās ieguldījumu kapitalizācijas “airBaltic” sola noslēgt ar krietni samazinātu negatīvo pamatkapitālu –  mīnus 75 miljoniem eiro. To izdevies panākt, pārstrukturējot iepriekšējos gados ņemtos kredītus.

Negatīvais pašu kapitāls kompānijai līdz šim liedzis iespēju aizņemties naudu bankās un licis daudz vairāk maksāt par līzinga pakalpojumiem un rezervēt drošības depozītus darījumiem ar degvielas piegādātājiem. Tomēr kompānija ir pelnītspējīga: pērn tā strādāja ar 254 miljonu eiro apgrozījumu un 10 miljonu eiro peļņu. No šī peļņas gan nav iespējams segt maksājumus par plānoto flotes atjaunošanu ar “Bombardier” lidmašīnām. Līdzko būs pozitīvs kapitāls, uz aizdevumu procentu maksājumiem vien kompānija gada laikā varētu ietaupīt no 10 līdz 21 miljonam eiro.

“Pozitīvs pašu kapitāls nozīmē, ka kompānija varēs iet pie bankām. Ir vairāki veidi, kā finansēt lidmašīnu darījumus. Šie procenti ir zemāki, nekā situācijā, kad ir zemāks pašu kapitāls. Tur jau ir ieguvums. Ieguvums ir arī tas, ka atbrīvojas arī papildu līdzekļi, kas ir depozītos, lai bankas varētu “airBaltic” apkalpot. Tur tiek atrisināti vairāki jautājumi, ne tikai jaunās lidmašīnas,” skaidro aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Valsts un privātā investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa līdzekļi tiks ieguldīti kompānijas pamatkapitālā, lai tā varētu līdz galam veikt pirmās iemaksas par pasūtītajām 13 “Bombardier CS300” lidmašīnām. Pēc šo ieguldījumu kapitalizēšanas aviosabiedrības pamatkapitāls būs 60 miljonu eiro liels. Šādos apstākļos “airBaltic” jau var vērsties bankās, lai līdzīgi kā hipotekārajā kreditēšanā prasītu tām finansēt pirkuma atlikušo daļu.

“Kad 2011.gadā valsts ieguldīja naudu kompānijā, tā tika izmantota, lai uzņēmumu izglābtu un atgrieztu pie pelnītspējas. Tad tagad mēs naudu izmantojam investīcijām nākotnē un attīstībā. Mēs par to iegādājamies lidmašīnas. Tas ir absolūti cits scenārijs. Tālab mēs nevērsīsimies pie akcionāriem, lai prasītu papildu naudu. Tiesa, garantiju tam nevar dot, jo es nezinu, kas tajā brīdī notiks pasaulē. Tomēr mūsu biznesa plāns rāda, ka mēs varam iet uz brīvo tirgu un aizņemties,” norāda  “airBaltic” prezidents Martins Gauss.

Gan kompānijas vadība, gan eksperti apgalvo, ka ar pozitīvu pamatkapitālu, samazinātām izmaksām un atjaunotu floti “airBaltic” varēs daudz vieglāk sameklēt stratēģisko investoru. Ieguvumi būs arī valstij. Taču viegli gan tas nebūs, jo globālā situācija aviobiznesā aizvien nav spīdoša.