Labklājības ministrija rosina minimālo algu Latvijā palielināt no 2023. gada, bet valdības sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, – mudina to darīt jau no 2022. gada jūlija un nosauc arī vēlamo summu – 600 eiro.
Minimālo algu Latvijā saņem aptuveni piektdaļa strādājošo; pārsvarā tas ir mazkvalificēts darbs vienkāršās profesijās.
Darba ņēmēju interesēs, protams, ir iespējami lielāka minimālā samaksa par pilnas slodzes darbu, taču politikas veidotājiem jādomā par visiem sociālekonomiskajiem faktoriem, ko var izraisīt minimālās algas pārāk strauja celšana. Ja minimālo algu palielina par daudz, tas rada vairāk kaitējuma nekā ieguvumu.
Kā minimālās algas lielumu Latvijā var ietekmēt vēlme visā ES noteikt vienotus principus minimālās algas aprēķinam?
Arī par to diskutēs šīs "Būra" sērijas dalībnieki:
- ekonomists Pēteris Strautiņš,
- uzņēmuma "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.
Par minimālo algu kā nabadzības izskaušanas instrumentu viedokli izteiks Ineta Rezevska no Tiesībsarga biroja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
"Būris": Minimālā alga
KONTEKSTS:
LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".
