"Eurostat" dati liecina, ka 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 9,4% Eiropas strādājošo. Zemās algas daudzās dalībvalstīs nav augušas tādā pašā tempā kā citas algas, saasinot ienākumu nevienlīdzību un strādājošo nabadzību.
Covid-19 pandēmija šo situāciju vēl vairāk pasliktinājusi, un tas uztrauc daļu EP deputātu, kuri atbalsta ideju par vienotiem kritērijiem minimālās algas noteikšanā dalībvalstīs.
Tiesa, ne visās ES valstīs vispār eksistē tāds jēdziens kā "minimālā alga".
Piemēram, Zviedrijā, kur jau izsenis par atalgojumu arodbiedrības vienojas ar darba devējiem.
Par minimālās algas noteikšanas riskiem un ieguvumiem šoreiz kolēģes Ilzes Naglas saruna ar diviem EP deputātiem: Agnesi Jongeriusu no Nīderlandes un Nikolausu Festu no Vācijas.
Interesanti, ka pie viena galda viņi nesēdās un interviju sniedza katrs atsevišķi.
"Būris": Minimālā alga
KONTEKSTS:
LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".
