Tikmēr samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 6,6% – no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro pērn.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1%.
Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 8,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.
2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā (1375 eiro) bija par diviem eiro lielāka nekā sabiedriskajā (1373 eiro), un tās gada pieauguma temps (8%) bija straujāks nekā sabiedriskā sektora (6,2%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1339 eiro jeb par 5,6%.
CSP skaidroja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2022. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu valstī kopumā pieauga par 11,5% jeb 1,25 miljardiem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 26,5 tūkstošiem jeb 3,7%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 13,1%,
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 11%. Zemākais pieaugums bija vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 2,5%, citu pakalpojumu nozarē – par 4,9% un būvniecībā – par 5,2%.
2022. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu, tāpat kā gadu iepriekš, lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 889 eiro.
Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2022. gadā bija Rīgā – 1535 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (961 eiro), kas ir par 37% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Pierīgā – par 9,1%, zemākais pieaugums bija Zemgalē (6%).
2022. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1443 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8%. 2022. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 9,3%, sabiedriskajā sektorā – par 4,9%, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1%.
Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,2%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,5%, privātajā – 3,6%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,9%.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1055 eiro, un salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni tā pieauga par 7,9%. Salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 4%.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gadā bija 9,10 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,6% (2021. gadā – 8,54 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,70 līdz 11,46 eiro jeb par 7,1%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 11,7% un 4,4% gada laikā.
