Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2% jeb diviem eiro.
Bruto darba samaksas fonds šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3% jeb 162,3 miljoniem eiro. Savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5 700.
Šā gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7% vairāk nekā pērn 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
Patēriņa cenu kāpums par 2,9% šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,7%.
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 7,7% un 7,8%, bet vispārējās valdības sektorā straujāk – par 8,5%.
Šā gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 913 eiro, sabiedriskajā sektorā – 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, – 911 eiro.
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, kur vērojams samazinājums par 4,3%. Tas saistīts ar neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kritumu (regulārā darba samaksa pieauga par 4,4%).
Savukārt par 0,5% vidējā darba samaksa saruka nekustamo īpašumu nozarē, kur gan straujāk pieauga pilnas slodzes darbinieku skaits, salīdzinot ar darba samaksas fonda kāpumu.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2016. un 2017. gada 3. ceturksnī
Visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras u.c. pakalpojumus, – par 10,1%, valsts pārvaldē un izglītībā – katrā 9,6% pieaugums, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 8,8%, apstrādes rūpniecībā – par 8,6%, tirdzniecībā – par 8,2%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8,2% un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā – par 8%.
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot tirdzniecību, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda straujais palielinājums.
Savukārt tirdzniecības nozarē fonds pieauga, bet samazinājās pilnas darba slodzes darbinieku skaits.
Šā gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa ša gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 9,6%, 9,1% un 8,4%.
Rīgā, kur šā gada 3. ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1041 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,1%.
Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 646 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 747 eiro, Kurzemē – 785, Zemgalē – 791, bet Pierīgas reģionā – 866 eiro.
