Vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī kāpusi līdz 508 latiem

Šogad 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 508 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, tā pieauga par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.

Janvārī-septembrī  visstraujākais kāpums gada laikā bija novērojams ieguves rūpniecībā un mākslā, izklaidē un atpūtā (ap 12%), kā arī būvniecībā, iekšzemes tirdzniecībā un finanšu sektorā (ap 7%). Vismazākais pieaugums ir bijis ūdens apgādē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (mazāk par 1%).

„Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka strādājošo pirktspēja (jeb alga „uz rokas", ņemot vērā arī cenu izmaiņas) turpināja uzlaboties – šī gada 3.ceturksnī tā bija par 6,3% lielāka nekā pirms gada, tādējādi par 2% pārsniedzot 2007.gada līmeni. Jāsaka gan, ka tā ir joprojām ap 4% zemāka nekā 2008.gadā.

Pēc CSP pārskatītajiem datiem izskatās, ka šogad vidējās bruto algas izaugsme varētu būt mazliet straujāka, nekā prognozējam iepriekš (tuvāk 5%). Ņemot vērā inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš janvāra, nedaudz lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem kopš jūlija), strādājošo pirktspējas vidējais kāpums varētu būt nedaudz virs 5%, norāda ekonomiste.

„Latvijas iedzīvotāju ienākumu plaisa ar attīstītākām valstīm joprojām ir liela − lai mazinātu emigrāciju un mudinātu aizbraucējus atgriezties, algu kāpums ir nepieciešams. Tas, ka algas aug, ir laba ziņa, bet diemžēl ražīguma izaugsme un politikas veidotāju rīcība pašlaik atpaliek, tādējādi ir pieauguši nepamatoti strauja algu kāpuma riski (t.i., algas aug straujāk par ražīgumu). Lai nodrošinātu, ka algu kāpums vienlaicīgi ir straujš (lai emigrācija ir mazāka) un ilgtspējīgs (bez krasa kāpuma un krituma), svarīga ir ražīgumu veicinoša strukturālā politika," skaidro Strašuna.

Eksperte uzskata, ka ieceru īstenošanai darāmo darbu saraksts ir garš. Piemēram, stiprināt zinātnes un inovāciju saikni; pilnveidot patentu sistēmu (motivējot zinātniekus sadarboties ar uzņēmējiem), atvērt augstākās izglītības sistēmu starptautiskai konkurencei un saistīt to finansējumu ar starptautiski atzītu kvalitāti. Ir jāuzlabo arī esošo darba tirgus resursu izmantošana, t.sk., palielinot darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni darba tirgū (kas arvien ļoti atpaliek no Ziemeļvalstu rādītājiem), mazinot strukturālo bezdarbu (t.sk., veicinot fizisko mobilitāti, uzlabojot ilgstošo bezdarbnieku motivāciju un prasmes ar pabalstu sistēmas un pārkvalifikācijas programmu palīdzību). Tas ne tikai uzlabotu nodarbinātību, bet arī prasmes un ražīgumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt