Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī bija par 2,6 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar darba samaksas gada pieauguma tempu šā gada pirmajā ceturksnī.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa otrajā ceturksnī bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 824 eiro.
Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi – attiecīgi par 3,3% un 3,2%.
2016. gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 616 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, tā pieauga par 2,9 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,7% veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6%.
Šā gada otrajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā gadā, vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarēs. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un tirdzniecībā.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pirms gada vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kur gada laikā tā saruka par 0,8%, un transporta un uzglabāšanas nozari, kur bija vērojams kritums par 0,6%.
Straujāks algu kāpums bija ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 10% un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības pakalpojumu nozarē – par 7,9%, kuru ietekmēja neregulāro izmaksu pieaugums. Regulārā darba samaksa šajās nozarēs gada laikā pieauga attiecīgi par 5,2% un 6,1%.
Pieaugums virs vidējā rādītāja valstī bija vērojams arī valsts pārvaldē – par 4,7%,
finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 4,5%, apstrādes rūpniecībā – par 4% un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 3,6%. Pārējās jomās algu kāpums bija salīdzinoši neliels – no 1,4 % līdz 3,2% gada laikā.
Analītiķi atzīst, ka lēnais darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis lēnāks, nekā gaidīts, tomēr, SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis uzsver, ka, ņemot vērā kopējo ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos un vājumu atsevišķās nozarēs, tas tomēr ir salīdzinoši likumsakarīgs rezultāts.
Šis algu pieauguma temps samazinājās straujāk, nekā prognozēts, bet tas lielā mērā atspoguļo ekonomikas izaugsmes tempa kritumu ar zināmu laika nobīdi. Šis izaugsmes temps atspoguļo arī problēmas atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā bija vāji rādītāji, norādīja ekonomists.
Ja ekonomika aug ar tempu 2% – 2,5% gadā, nav pamata gaidīt, ka būs ļoti straujš algu pieaugums, pauda Rudzītis.
