Dienas ziņas

Pagājušajā nedēļā medībās gājis bojā cilvēks

Dienas ziņas

Saeima atbalsta jaunu ministriju un ministra biedra amatu

Vidējā bruto alga trešajā ceturksnī pieaugusi par 6,3 %

Vidējā bruto darba alga Latvijā trešajā ceturksnī – 1384 eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šī gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1384 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6%. 

2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3%. 

Mēneša vidējā alga pēc nodokļu nomaksas – 1013 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1013 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka šis rādītājs ir sliktāks nekā globālās finanšu krīzes laikā 2008. un 2009. gadā. Tad reālās algas kritums 2009. gada 4. ceturksnī sasniedza 10,8%.

Strautiņš norādīja: "Taču ir milzu atšķirība – tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Pēc šī krituma pirktspējas atjaunošana notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums."

Mēneša darba samaksas mediāna 1106 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gada 3. ceturksnī bija 1106 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 830 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, bruto mediāna pieauga par 8,4%, bet neto – par 9,0%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmumu dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu. 

Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums straujāks

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1393 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1372 eiro, un tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1336 eiro jeb par 6,1%.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6%, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7%, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6%.

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

2022. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2406 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1784 eiro), enerģētikas (1669 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs (1645 eiro), valsts pārvaldē (1606 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1564 eiro). 

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (916 eiro). 

Darba devēji nesteidz celt algas

Vienlaikus darba devēji vēl nesteidzas celt algas, lai kompensētu inflāciju. 

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja: "Es domāju, ka tās lielākās korekcijas mēs varētu redzēt nākamgad. Lai gan, protams, zināmi pasākumi būs jau vērojami 4. ceturksnī. Kas jau ir izskanējis publiski, ka pietiekami liels skaits uzņēmumu kompensēs cenu pieaugumu ar vienreizēju piemaksu veikšanu. Vai tas varbūt ir vienreizējs, vai varbūt nedaudz izstiepts laikā, bet tik un tā tas pagaidām tiek veikts ar tādu terminētu soli. Un šajā ziņā arī vēl ir jautājums, uz ko vel īsti nevaram atbildēt. Respektīvi, cik lielā mērā tomēr varētu paātrināties algu pielikums kā reakcija uz augsto inflāciju."

Bankas "Luminor" ekonomists Strautiņš norādīja, ka šī gada 3. ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās. Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām. Viņš gan norādīja, ka algu kāpums palielināsies.

"Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot reālo algu atjaunošanos, sākot no 2023. gada otrās puses. To veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā," skaidroja Strautiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti