Eiro fokusā

Nodokļi: vai gaidāmas izmaiņas nākamajā gadā

Eiro fokusā

Eiropa dzirnakmeņos starp ASV un Ķīnu 5G tīkla attīstīšanā

Darba ņēmēji arī nākamgad diktēs toni, taču algu kāpums palēnināsies

Vidējā alga «uz papīra» 3.ceturksnī sasniedz 1 091 eiro; straujākais kāpums gada laikā – veselības aprūpē

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pieauga par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. 2019. gada 1. un 2. ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%. Visstraujāk darba samaksa šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada, pieauga veselības aprūpē – par 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 0,7%.

Šā gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 801 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,7%, bet, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, pieaugums bija 0,3%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Tempi privātajā un sabiedriskajā sektorā līdzīgi

2019. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 124 eiro (privātajā – 1 078 eiro).

Kā algu pieaugumu vērtē ekonomisti:

  • Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists:

Vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga, ko saņem vismaz puse strādājošo, šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedza 6%. Visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē, kā arī profesionālajos un administratīvajos pakalpojumos.

Siltais darba tirgus Latvijā veicina iekšējā patēriņa un tirdzniecības pieaugumu, no kā arvien vairāk ir atkarīga arī kopējā ekonomikas izaugsme. Tomēr iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad ir kļuvis lēnāks un arī nākamgad tas, visticamāk, būs 2-2,5% robežās.

Minimālā alga nākamgad netiek mainīta, un arī budžeta iespējas palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem nākamgad bija ierobežotas. Papildus tam pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, tādēļ nākamgad darba samaksa Latvijā varētu augt nedaudz lēnāk nekā šogad.

Prognozēju, ka nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā augs par 6-7%. 2020. gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Latvijā tuvosies 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Demogrāfija un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies.

Ar šī brīža 2-3% ekonomikas izaugsmi tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs, tādēļ uzņēmēju un visas ekonomikas prioritāte ir papildu investīcijas produktivitātē.

  • Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste:

Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Enerģiskāku kāpumu palīdzēja nodrošināt sabiedriskais sektors, kur pēc palēnināšanās gada sākumā vidējās algas pieauguma temps atkal sasparojās. Algas auga apmēram tikpat braši kā privātajā sektorā.

Darba ņēmējiem labvēlīgais darba tirgus, zemais bezdarba līmenis un augošie ienākumi veicina iedzīvotāju optimismu par ekonomikas un savas finanšu situācijas attīstību. Augošā rocība un optimisms ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi. Vidējā alga aug gandrīz visās nozarēs, bet pieauguma tempos vērojamas atšķirības. Iemesli ir dažādi. Piemēram, būvniecībā daļa pieauguma ir saistīta ar aplokšņu algu legalizāciju.

Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%.

Gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi – attiecīgi 8,5% un 8,4%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 081 eiro jeb par 8,9%.

 

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās, skaidroja CSP.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3 900. 

2019. gada 3. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē.

Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā – par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2%; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 1,1%.

12 nozarēs vidējā darba samaksa virs 1 000 eiro

2019. gada 3. ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1 000 eiro. Septiņās no tām – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā. 

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā – par 9%, kā arī Zemgalē un Latgalē  – par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais – 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē – 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71 % no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1 218 eiro). 

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā

Baltijas valstīs 2019. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 397 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1 091 eiro. Lietuvā, kur no 2019. gada 1. janvāra mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un bruto ienākumi tika indeksēti 1,289 reizes, vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī bija 1 318 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni vidējā alga augusi visās Baltijas valstīs. Izslēdzot indeksācijas efektu, straujākais pieaugums bija Lietuvā – 9,2% gadā, Latvijā – 8,3%, savukārt Igaunijā – 8,2%.

Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti