Vidējā alga Latvijā pērn pieaugusi par 7,9% – līdz 926 eiro

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pērn Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro. Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9%, un tā pieauga visās jomās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vidējā neto darba samaksa 2017.gadā bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu pērn par 2,9%, bija 4%.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn no 75 līdz 60 eiro samazinājās darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums, bet valstī noteiktās minimālās algas pieaugums bija 2,7% (no 370 līdz 380 eiro).

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības – 904 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,3% gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 7,4% un vispārējās valdības sektorā – par 8,1%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājās par 8,2% jeb 631,6 miljoniem eiro. Savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,4% jeb 2 700.

CSP atzīmē, ka pēdējos četros gados vidēji valstī darbinieku skaita pieauguma tempi bija ļoti zemi un lielāka ietekme uz vidējās darba samaksas pārmaiņām bija tieši darba samaksas fonda kāpumam.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas, darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita gada pārmaiņas
(procentos)

Rīgā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro

Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk – par 11,8% – darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c. Straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, zinātnes nozarē.

Izglītībā samaksa pieauga par 10,3%, tirdzniecībā – par 9,5% (straujāk – vairumtirdzniecībā), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 9,3%, lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 8,8% (straujāk – zivsaimniecībā), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 8,7% (straujāk – ēdināšanas pakalpojumu nozarē), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 8,3% un apstrādes rūpniecībā – par 8,2%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2017. gadā

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja gan darba samaksas fonda palielinājums, gan pilnas slodzes darbinieku skaita kritums. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un informācijas, komunikācijas pakalpojumu nozaru uzņēmumos darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaitu.

2017.gadā vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2017. gadā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, straujāk pieauga Vidzemes reģionā – par 9,5%.  Pārējos reģionos pieaugums bija 8% – 8,4% robežās.

Rīgā, kur 2017. gadā bija vislielākā vidējā darba samaksa (1044 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,6%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 640 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 739 eiro, Kurzemē – 775, Zemgalē – 786, bet Pierīgas reģionā – 871 eiro.

Pēdējā ceturksnī – liels prēmiju īpatsvars

2017. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 961 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,5%. Salīdzinot ar pārējiem 2017.gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija visaugstākais – 8% (pārējos ceturkšņos 5% – 6,3%).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 4. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 8,5%, sabiedriskajā sektorā – par 6,1%, bet vispārējās valdības sektorā – par 7%.

Salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, gada pēdējā ceturksnī bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,2%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – attiecīgi par 4,8% un 4,7%, bet privātajā – par 2,3 %.

Neto darba samaksa pagājušā gada 4.ceturksnī bija 700 eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,6%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti