Pēc viņas teiktā, dienests ēnu ekonomikas apkarošanai velta ļoti būtiskus resursus un viena no prioritātēm šogad būšot cīņa pret aplokšņu algām.
VID pārstāve atzīmēja, ka vairāk nekā puse darba devēju saviem darbiniekiem maksā algu, kas ir zemāka par minimālo mēnešalgu valstī. Edināšanas jomā ap 65% darba devēju algu aprēķina zem minimālās mēšalgas.
"Tikai 20% [darba devēju] maksā no minimālās līdz 700 eiro, kas, protams, arī nav liels atalgojumus, lai teiktu, ka šajā jomā nepastāv aplokšņu algas riski," teica VID pārstāve.
Pārbaudēs Rīgas un Pierīgas restorānos galvenās konstatētās neatbilstības ir: netiek uzrādītas darba stundas, tiekot nodarbināti nereģistrēti darbinieki, darījumi netiek nereģistrēti kases aparātos, klāstīja Kārkliņa-Ādmine. Tālab VID akcijā "Čeks nav pirmčeks" aicinās restorānus izvietot informatīvu materiālu, kas aicina klientus pieprasīt čeku.
Jau ziņots, ka pirmčeki, ko parasti pirms rēķina apmaksas dod klientiem, piemēram, kafejnīcās un restorānos, nereti tiek izmantoti, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
Lai cilvēki tos nejauktu ar īstajiem čekiem, tos varētu atcelt vai arī padarīt vizuāli atšķirīgus. Šādu risinājumu iepriekš piedāvāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
