Stipra prasmīgu darbinieku komanda, uzlabota komunikācija un atbildības sajūta, pieņemot klientiem būtiskus lēmumus, – šīs nosauktas kā Valsts ieņēmumu dienesta 2017. gada prioritātes. Galvenokārt – lai uzlabotu pēdējos gados krietni iedragāto VID reputāciju.
Sola uzlabot komunikāciju
“2016. gada laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, klientu uzticība VID ir samazinājusies. Līdz tam VID ticēja puse Latvijas iedzīvotāju, tad pagājušā gada visu notikumu rezultātā tā ir tikai viena trešdaļa,” sacīja Cīrule.
“Tas ir nedaudz saistīts ar to, ka mēs esam tādi, ne visai atvērti klientam, grūti pieejami, un noteikti ne tā draudzīgākā valsts pārvaldes iestāde,” atzina Cīrule.
Nākamgad viena no VID prioritātēm ir atbildība. Pēc Cīrules teiktā, VID darbiniekiem jāizprot, cik būtisku ietekmi uz klientu biznesu un pat dzīvi var atstāt viņu lēmumi.
Sadarbību un komunikāciju ar VID klientiem Cīrule sola labot, gan norādot – kaimiņu igauņu pieredze liecina, ka nepieciešami vismaz divi gadi, lai iemācītu visiem dienesta darbiniekiem būt atvērtiem un izteikties iedzīvotājiem saprotamā valodā.
Taupīs papīru un elektrību
Bez izmaiņām darbinieku komunikācijā ar klientiem VID plānot arī vairākus taupības pasākumus – lietot mazāk papīra, tā vietā izmantojot digitālo vidi, taupīt elektrību un pat izbrīvēt vairākus tūkstošus kvadrātmetru centrālajā VID ēkā citām valsts iestādēm. Plānots arī turpināt pērn iesākto dienesta štata vietu samazināšanu.
“Pagājušajā gadā mēs esam amatu vietu skaitu samazinājuši par 230, tas nozīmē, ka šogad ir jāturpina šis process un jāsamazina vēl 330 amata vietas,” sacīja Cīrule.
Daļa štata vietu samazinājuma notiks uz Finanšu un Muitas policijas pārvalžu apvienošanas rēķina. Tam bija jānotiek jau līdz šī gada sākumam, bet galīgajam lēmuma trūka politiskā atbalsta, un tas iesprūda Saeimā. Tagad likumprojektu pārveido, un apvienošana pārcelta uz rudeni.
Grib atbrīvoties no aizdomu ēnas
Cīrule arī norādīja, ka vēlas atbrīvoties no aizdomu ēnas, ko pār VID metusi atsevišķu dienesta darbinieku negodprātīgā un pat pretlikumīgā rīcība. Piemēram, VID nodokļu inspektora Aigara Kupčus mēģinājums prasīt kukuli par labvēlīgiem pārbaudes rezultātiem pat iemūžināts “De facto” uzņemtajā videomateriālā.
“Tādi ir vairāki, mazāk par 10, bet vairāki procesi, kuri pašreiz ir virzībā. Darbs notiek saskaņā ar uzraugošajiem prokuroriem, kā nu kurā – daži ir tuvāk finišam, daži ir vidus stadijā,” atzina VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.
Viņš pieļāva, ka atsevišķas lietas varētu nonākt tiesā jau šogad.
“Darbinieki, kuriem ir nopietni pārmetumi, protams, darba pienākumus nepilda, tie darbinieki, par kuriem nav celtas apsūdzības un par kuru vainu ir šaubas, tie, protams, turpina pildīt darba pienākumus, jautājums, vai tajā pašā postenī, vai citā,” sacīja Cīrule.
Šogad plāno iekasēt vairāk
VID šajā gadā plānots nodokļu ieņēmumos iekasēt par pusmiljardu eiro vairāk nekā pērn. Janvārī plāns izpildījies par 104%.
Šogad Valsts ieņēmumu dienests plāno nodokļos iekasēt vairāk nekā 8,5 miljardus eiro. Tas ir par 6,4% vairāk nekā tika ieņemts pērn. 2016.gadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 7,7% lielāki nekā 2015.gadā un par aptuveni 1% pārsniedza plānoto.
Tas izdevās lielo akcīzes un uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumu dēļ, kas kompensēja arī PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu.
Par 5% pērn audzis arī muitas atklāto pārkāpumu skaits, tostarp izdevies izgaismot 1,34 miljonus eiro nedeklarētas skaidras naudas, kā arī uziet teju 55 000 apšaubāmas izcelsmes preču. Pārsvarā tās uz Latviju sūtītas no Ķīnas, Honkongas, Singapūras un Japānas.
Vēl muita izņēmusi 27,7 kilogramus narkotisko vielu, bet samazinājies muitas atklāto kontrabandas akcīzes preču skaits. VID gan pēdējo skaidro ar veiksmīgām preventīvajām darbībām, kas kontrabandistiem likušas meklēt jaunus ceļus noziedzīgo darbību veikšanai.
