Labrīt

"Mūžīgo bērnu" asistentu atlīdzību cels pakāpeniski

Labrīt

Valsts kontrole "gadsimta" revīzijā izgaismos nepilnības prokuratūrā.

VID vadītāja: PVN nodokļu plaisa ir samazināta, cita situācija ar darbasspēka nodokļiem

VID vadītāja: «Nodokļu plaisa» darbaspēka nodokļos būtiski nesarūk; PVN jomā – ES līmenis

Pēdējo gadu laikā izdevies būtiski samazināt to uzņēmēju skaitu, kuri izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas. Tā sauktā nodokļu plaisa attiecībā uz PVN sarukusi līdz 9%. Savukārt darbaspēka nodokļu plaisu neizdodas samazināt zem 17%, kas saistīts ar aplokšņu algu maksāšanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēdējos septiņus gadus VID novērtē tā saucamās nodokļu plaisas – starpību starp samaksātajiem nodokļiem un naudas summu, kas pēc VID aplēsēm tiktu iegūta, ja visi nodokļu maksātāji būtu godīgi un izpildījuši savas saistība. Pēdējos gados šai plaisai bijusi tendence samazināties.

Jaunzeme norādīja, ka pārsvarā tiek runāts par divu veidu nodokļu plaisām: pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu un darbaspēka nodokļu plaisu.

PVN plaisa samazinājusies arī šogad, otro gadu pēc kārtas sasniedzot Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni – 9%. “Mēs tiešām varam ar to lepoties, jo jārēķina, ka mēs nākam no 30%. Tas nozīmē, ka mūsu spējas ir ļoti pieaugušas,” komentēja Jaunzeme.

Savukārt darbaspēka nodokļu plaisā VID vadītāja norādīja uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākumu nodokli: “Tur mēs ļoti lēni ejam uz leju. Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%.” Kopumā tie ir aptuveni 600 miljoni eiro.

Jaunzeme to skaidroja ar virkni faktoru: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, arī nodokļu sistēmas īpašībām. “Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (..) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev,” norādīja VID ģenerāldirektore.

Viņa arī atklāja, ka

iedzīvotāji, kuriem ir aplokšņu algas, vidēji slimības pabalstos saņem par 400 eiro mazāk nekā citi strādājošie.

“Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par “māmiņalgām” ir tieši tāda pati korelācija. Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt,” piebilda dienesta ģenerāldirektore.

Attiecībā uz “aplokšņu algām” būvniecībā situāciju esot ietekmējusi ģenerālvienošanās ar būvniekiem. Šajā jomā “aplokšņu algu” samazinājums ir par diviem procentpunktiem, ko Jaunzeme vērtēja kā gana labu. Viņasprāt, šāda vienošanās nepieciešama arī ēdināšanas sektorā.

Saeimas komisijā spriež par nodokļu izmaiņāmLinda Zalāne

Tikmēr Latvijas Bankas eksperts Kāris Vilerts prognozē, ka ēnu ekonomikas apjoms varētu pieaug, ja palielinās nodokļa slogu alternatīvajos režīmos. Līdz ar to izmaiņām alternatīvo nodokļu režīmos ir jābūt pakāpeniskām. Tādām, kas neradīs šoku un vairos vispārējā nodokļu režīma pievilcību. 

Par iespējamām nodokļu izmaiņām, tostarp par iecere par 1 procentpunktu samazināt sociālo nodokli pirmdien, 21.septembrī, sprieda Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Vilerts vērtēja, ka konceptuāli Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas nodokļu sistēmā ir atbalstāmas, jo Latvijas darba devējiem nodokļa slogs Ziemeļvalstu reģionā ir teju visaugstākais.

Turklāt attiecībā uz darba spēka nodokļa samazinājumu šis solis varētu būt drosmīgāks. “Pandēmija ir ievērojami paplašinājusi bezdarbnieku rindas. Jādomā par risinājumiem, kā šos cilvēkus varētu pēc iespējas ātrāk atgriezt darbā, lai ilgtermiņā neveidojas bezdarba slazds,” norādīja Vilerts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa pozitīvi vērtēja, ka tiek sperti pirmie soļi darbaspēka nodokļa mazināšanas virzienā. 

KONTEKSTS:

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā nav būtiski mainījies, sasniedzot 23,9%, un ir saglabājies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tas bija 24,2%. Ņemot vērā ekonomikas izaugsmi šajā laikā, tas netiek uzskatīts par pozitīvu tendenci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti