Viņa pastāstīja, ka krīzes laikā piešķirto dīkstāves pabalstu vidējais apmērs ir 250 eiro un mazākais pabalsts bija 4,6 eiro. Un šajās situācijā var redzēt, ka cilvēki, kuriem bija labas algas, par kuriem samaksāti visi nodokļi, arī saņem maksimālo balstu – 700 eiro. Šie cilvēki ir labāka situācijā nekā tie, kuriem, iespējams, daļa algas bija aploksnē.
Jaunzeme stāstīja, ka VID saņem zvanus no darbiniekiem, kuri ir pārsteigti, kāpēc viņiem pabalsts ir tik mazs. Nākamajā periodā jāsaka ''nē'' aplokšņu algai, jo tā ir ne tikai VID, bet arī katra darbinieka atbildība, norādīja Jaunzeme.
Tāpat VID vadītāja norādīja, ka šobrīd uzņēmumiem ir labs brīdis deklarēt uzņēmuma struktūrvienības, sakārtot lietas, arī dokumentāciju, jo, piemēram, VID atklājis gadījumus, kad norādītajā atrašanās vietā uzņēmuma nav. Šobrīd VID neaizrausies ar represīvām metodēm, ja vien uzņēmums nekrāpjas ar dīkstāves pabalstiem.
No krīzes jāiziet jaunā kvalitātē gan uzņēmējdarbības vidē, gan nodokļu nomaksas ziņā, jāiziet ar stiprākiem uzņēmumiem, pauda Jaunzeme.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.
