Ilze Cīrule
Precējusies
Bērni - meita Anita, dēls Kristaps
Izglītība:
Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu, Arhitektūras fakultāte
2003 - ieguvusi Rigas Biznesa institūta maģistra diplomu
Karjera:
2001.- iIevēlēta par apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekli
2003- AAS "Balta" viceprezidente
2005.- Aizgājusi no darba AS "Balta", atbrivota no valdes locekla amata
2006- AS "Parekss apdrošinašanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītāja
dati: LETA
Cīrule izvēlēta kā labākā kandidāte, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa pārrunās, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbu.
„Skatoties, gan uz viņas piedāvāto redzējumu, gan uz tām atbildēm, ko viņa sniedza konkursa komisijai, gan arī balstoties uz to kompetenču novērtējumu, kuru mums palīdzēja īstenot neatkarīgie kompetenču vērtētāji. Ja mēs skatāmies uz vērtētajām kompetencēm: stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, attiecību veidošanu, pārmaiņu vadīšanu, organizācijas virzību uz rezultātu sasniegšanu, tad mēs redzam, ka Ilze Cīrule šos visus pārbaudījumus ir veikusi ļoti labi un ir guvusi ļoti labu vērtējumu,” sacīja Krieviņš.
Pēc sarunas ar finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu (Zaļo un Zemnieku savienība) komisijas lēmums vēl jāapstiprina valdībai. Balsojums visdrīzāk notiks nākam otrdien.
Prioritāte - reversais PVN un efektivitāte
Iepriekš Cīrule publiski atzinusi, ka Latvijā jāievieš reversais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maksimāli daudzās nozarēs, kur vien tas ir iespējams. Viņa paskaidroja, ka reversais PVN ir viens no nodokļu veidiem, kas sekmē caurspīdīgumu finansēs un nodokļu maksāšanā, kā arī neļauj izvairīties no nodokļu nomaksāšanas.
Attiecībā uz reformām VID, viņa atzina, ka viens no pirmajiem darbiem, kuru veiktu, nonākot dienesta vadībā, ir darbinieku darba efektivitātes audits. Viņa pieļāva, ka darbiniekiem ne vienmēr ir skaidri savi darba uzdevumi.
Sarunai ar ministru nepretotos
Savukārt LTV diskusiju raidījumā “Tieša runa” Cīrule, komentējot savu rīcību teorētiskajā situācijā, ja kāds ministrs vēršas pie VID ģenerāldirektora ar lūgumu risināt kāda liela nozares uzņēmuma problēmas, atzina, ka būtu gatava tikties ar ministru un iedziļināties jautājuma būtībā.
“Es apsolu, ka iepazīšos ar informāciju par konkrēto lietu un tad sagatavošu viņam priekšlikumu, kā rīkoties šajā situācijā.” Viņa gan nesolīja palīdzēt atvērt VID slēgto rūpnīcu, jo tas būs atkarīgs no tā, vai būs bijuši nopietni pārkāpumi.
“Šeit nav runa par to, ka ministrs pārstāv kādu partiju, šeit ir runa par Latvijai nozīmīgu uzņēmumu,” piebilst Cīrule.
Uzņēmēji Cīrules virzīšanu vērtē pozitīvi
Izvirzīto kandidatūru atzinīgi vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Pozitīvi esot tas, ka kandidāte nāk no privātā sektora.
„Ir labi tas, ka Ilze Cīrule vadījusi lielus uzņēmumus, lielus kolektīvus. Tas nozīmē, ka ir ļoti nopietna pieredze uzkrāta, un noteikti [viņa ir] cilvēks, kas vēlas mainīt Valsts ieņēmumu dienesta gan efektivitātes rādītājus, gan arī attieksmi pret klientu. Tas, protams, ir ļoti pozitīvi,” sacīja Meņģelsone.
“Skatīsimies, kas notiks tālāk jau ar kandidātu sarunām ar finanšu ministri, vai tā vienošanās, ko mēs kā LDDK ir noslēguši ar valdību attiecībā par VID reformu, vai tā būs arī saistoša šajās sarunās,” pauda Meņģelsone.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš stāstīja, ka pirms konkursa komisijas sēdes LTRK tikās ar visiem trim pretendentiem. Par spēcīgāko no kandidātiem viņš gan uzskatīja Kasparu Rumbu, pateicoties viņa lielajai pieredzei nodokļu politikas jautājumos.
„Bet arī Cīrules kundzei nešaubīgi ir milzīga pieredze. Jāsaka, ka apdrošināšanas jomā esošais darbs ir savā veidā līdzīgs tiem izaicinājumiem, kas stāv Valsts ieņēmumu dienestā, jo arī apdrošināšanā ir labie klienti, ir sliktie klienti, jāspēj atfiltrēt, kurš ir kurš,” sacīja Endziņš.
“Katrā ziņā sagaidām nākotnē to, ka tiks īstenotas tās reformas, par kurām mēs ar ministru prezidentu vienojāmies,” piebilda Endziņš.
Ministre gala lēmumu sola ceturtdien
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola varētu tikties ar ieteikto kandidātu VID vadītāja amatam ceturtdien, norāda ministres pārstāvis Arno Pjatkins.
„Ministre nav iepriekš bijusi pazīstama ar Cīrules kundzi un šajā gadījumā pilnīgi paļaujas uz atlases komisijas vērtējumu. Ministre plāno ar viņu satikties ceturtdien un tad arī lemt par viņas virzīšanu skatīšanai valdībā,” sacīja ministres pārstāvis.
“Ceturtdien ministre plāno pieņemt gala lēmumu. Tad valdība varētu to skatīt nākamnedēļ. Tāda ir ministres iecere, virzīt to skatīšanai nākamās nedēļas valdības sēdē,” pauda Pjatkins.
Arī ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka valdībā par jauno VID vadītāju varētu lemt nākamnedēļ. VID ģenerāldirektoru amatā apstiprina uz pieciem gadiem.
Cīrule cer pārliecināt ministri par savu spēju vadīt VID
Ilze Cīrule “Panorāmai” atzina, ka cer šajā sarunā arī ministri un valdību kopumā pārliecināt, ka ir gatava vadīt VID.
Viņa atzina, ka pirmais noteikti būšot darbinieku motivācija un drošības sajūtas radīšana, ka viņu darbs ir vajadzīgs un būs vajadzīgs, kā arī stratēģiskā plāna izrāde tuvākajiem gadiem.
“Runājot par to, kā VID uztver nodokļu maksātāji, ir noteikti jāuzlabo komunikācija ar nodokļu maksātāju, konsultācijām ir jābūt pieejamām un tām rekomendācijām, kas tiek dotas konsultāciju laikā, ir jābūt saistošām,” sacīja Cīrule.
“Es pieņemu, ka ļoti daudz, kas ir izdarīts, tas ir pozitīvi. Vienlaicīgi ir ļoti strikti jāvēršas pret ēnu ekonomiku, PVN karuseļiem, aplokšņu algām, jo citādi mēs nekad nevarēsim nodrošināt, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas gan izglītībai, gan veselības aprūpei, gan citā, prioritātēm,” uzsvēra Cīrule.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone 30.maijā iesniedza atlūgumu. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ. Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, taču tas beidzās bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre VID vadītāja amatam oficiāli izvirzīja pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, taču viņa vēlāk no kandidēšanas uz šo amatu atteicās.
Pēc tam nolemts izsludināt atkārtotu konkursu uz VID vadītāja amatu. Tāpat politiķi nolēma paaugstināt VID ģenerāldirektora algu.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to bija palikuši trīs pretendenti:
- Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins,
- nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba,
- apdrošināšanas jomas pārzinātāja Ilze Cīrule.