Intervijā Latvijas Radio Cīrule pauda, ka varētu vēl vairāk strādāt pie skaidras naudas aprites ierobežošanas, jo ir pārāk liela brīvība, un limiti privātpersonu darījumiem ar skaidru naudu, kas šobrīd ir 7600 eiro, ir neatbilstoši lieli.
Ierobežojumi aptvertu visu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, jo, kamēr pastāv lieli skaidras naudas darījumi, kamēr ir skaidras naudas iemaksas automāti, ir ļoti grūti cīnīties ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku, pauda Cīrule.
Protams, mēs neizskaudīsim skaidru naudu uzreiz, reģionos darījumi notiek, bet limitiem jābūt saprātīgiem, sacīja Cīrule.
VID arī varētu sadarboties ar Komercbanku asociāciju un, ja persona iemaksā lielas naudas summas skaidrā naudā, varētu prasīt pierādīt šīs naudas izcelsmi.
Cīrule arī pauda pārliecību, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir valdības prioritāte, jo tas ir komandas darbs, VID viens pats nespēj to paveikt. Viņa atzina, ka ir jāstrādā ar lielām nozarēm, aplokšņu algu saņēmējiem kopumā, un tas palīdzēs piepildīt valsts kasi.
Jau ziņots, ka VID vadītāja amata konkursā tālāk sarunai ar finanšu ministri izvirzīta apdrošināšanas jomas pārzinātāja Cīrule. Par to pēdējā konkursa komisijas sēdē bijis vienprātīgs lēmums.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva kopumā četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to bija palikuši trīs pretendenti, tostarp Cīrule, Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins un nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba.
Tāpat vēstīts, ka VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana kļuva par galvenajiem iemesliem, kāpēc VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone maija beigās iesniedza atlūgumu.
