ĪSUMĀ:
- Arī nefinanšu sektora uzņēmumiem jāziņo VID par aizdomīgiem darījumiem.
- Šādas ziņas būtu jāsaņem no 20 000 subjektiem 11 nozarēs.
- Šogad saņemti 11 ziņojumi no ārpakalpojumu grāmatvežiem.
- VID 200 pārbaudēs atklāj 20 pārkāpumus un secina: ziņojumiem bija jābūt vairāk.
- VID mudina grāmatvežus aktīvāk ziņot par aizdomīgiem darījumiem.
- Grāmatvedības nozare vēlas licencēt tos, kuri sniedz ārpakalpojumus.
VID uzraudzībā esošo nozaru pārstāvjiem, gluži kā bankām, pašiem likums liek ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Tomēr tas notiek reti.
Cīņā ar naudas atmazgāšanu ir pienākums iesaistīties ne tikai bankām, kuras ir aktīvākās ziņotājas par aizdomīgiem darījumiem. Tas jādara arī nefinanšu sektorā strādājošajiem. Piemēram, ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem
Agnese Rudzīte pastāstīja, ka viņiem šādas ziņas būtu jāsaņem no teju 20 000 subjektiem kopumā 11 nozarēs. Lielākais ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, nozare, kurai VID īpaši pievērsa uzmanību, tāpat konsultanti, juridisko pakalpojumu sniedzēji, nekustamo īpašumu tirgotāji, auto tirgotāji, dārgmetālu tirgotāji, stāstīja Rudzīte.
Nākamā gada vasarā VID naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā uzraudzīs arī virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējus.
Tomēr VID uzraugošie par aizdomīgiem darījumiem ziņo kūtri. Šogad grāmatveži snieguši 11 šādus ziņojumus. Citas nozares – nevienu.
Dienests pats devies teju 200 pārbaudēs, naudas atmazgāšanas jomā konstatējot 20 pārkāpumus un piemērojot iespaidīgas soda naudas. Tas liek secināt, ka ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem būtu jābūt vairāk.
Rudzīte stāstīja, ka grāmatveži neziņo par aizdomīgiem darījumiem, ko redz. Ne vienmēr ziņotais darījums nozīmē, ka ir noticis noziegums, bet tas ir indikators, tāpēc VID mudina grāmatvežus informēt, ja viņi redz ko aizdomīgu, “ja šķūni pērk par miljoniem, grāmatvedis taču to redz”.
Tas, ka ārpakalpojumus sniedzošie grāmatveži ir riska grupa, norādīts arī “Moneyval” ziņojumā. Problēmas ir arī ar citām jomām, piemēram, juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā iegādāties uzņēmumus ar nodokļu optimizācijas shēmām, kā arī nodokļu konsultantiem.
Grāmatvedības nozare jau teju desmit gadus vēlas licencēt tos, kuri sniedz ārpakalpojumus. Valstī ir apmēram 7000 šādu grāmatvežu.
Latvijas grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa stāstīja, ka līdz šim saskārušies ar pretestību.
“Vienmēr ir bijusi iebilde no Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, ka tā būs uzņēmējdarbības ierobežošana, bija grūti iestāstīt, ka grāmatvedim ir milzīga loma, un arī VID statistika rāda, ka gadu pārskatu kvalitāte pēdējā laikā pasliktinās,” stāstīja Bērziņa.
Asociācija darbu pie jomas sakārtošanas kopā ar VID sāka jau pērn. Nopietns spēriens bijis arī Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas "Moneyval" komitejas ziņojums. Ziņojums bija diezgan skarbs, tas norādīja, ka caur grāmatvedības jomu var izplūst nekontrolēti līdzekļi, atzina asociācijā.
Asociācija sadarbībā ar VID nu ir sagatavojuši grozījumus likumā par grāmatvedību. Plānots, ka izmaiņas spēkā stāsies nākamā gada septembrī. Pārejas periods ilgs gadu.
VID par naudas atmazgāšanas uzraudzību atbildīgā Rudzīte sacīja, vēlmi nozari sakārtot licencējoties ir izteikuši arī mākleri, kā arī nodokļu konsultanti. Tas būtu jāizdara līdz nākamajam “Moneyval” ziņojumam, kas gaidāms nākamā gada rudenī.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas izmeklēšanā šobrīd ir 131 kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Paralēli tiem šī policija ir uzsākusi 7 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Tas nozīmē, ka personām ir jāpierāda naudas vai citas mantas izcelsme. Ja viņas to nevar izdarīt, tad mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu un ieskaita valsts budžetā. Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš sacīja, ka šogad valsts makā nonākusi rekordliela summa, kura atzīta par noziedzīgi iegūtu.
