ĪSUMĀ:
- VID pirmajā nedēļā saņemti 6675 iesniegumi Covid-19 atbalstam.
- Naudu viņi saņems, kad atbalsta programmas apstiprinās Eiropas Komisijā.
- Pagaidām vēl netiek lēsts, cik iesniegumu noraidīs.
- Restorānu biedrības uzņēmumi aktīvi izmanto iespēju pieteikties.
- Ekonomists atzīst, ka atbalsta pasākumi ir daudz labāki nekā iepriekš.
Daudz iesniegumu atbalsta iegūšanai
„Ir saņemti 6675 iesniegumi par subsīdiju atbalstu. Tas ir par 2521 iesniegumu vairāk nekā tādā pašā laika periodā pagājušā gada decembrī.
Saistībā ar grantiem pirmajās septiņās dienās esam saņēmuši 2534 iesniegumus par summu 21,4 miljoni eiro, un tas arī ir par 2050 iesniegumiem vairāk nekā pērnā gada nogalē, kad arī šāds atbalsts tika maksāts,” pastāstīja dienesta pārstāve Inta Vagale.
Pagaidām norit tikai iesniegumu pieņemšana un izvērtēšana. Naudu uzņēmumi un to darbinieki kontos saņems tikai pēc tam, kad abas atbalsta programmas tiks saskaņotas Eiropas Komisijā. Vagale norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, cik daudzi būs pieteikušies, bet atbalstu nesaņems, jo datu apjoms, kas jāpārbauda, ir liels. Piemēram, attiecībā uz algu subsīdijām vēl ir jāpārbauda, vai personai ir Covid-19 sertifikāts.
VID un Ekonomikas ministrija (EM) ik dienas saņem daudz jautājumus par to, kas var pretendēt atbalstam, jo šajā reizē ir nozaru saraksts. Piemēram, būvniecības, telekomunikācijas, lauksaimniecības un vēl virknē citu nozaru, kurās darbība netika ierobežota, atbalstam nevar pieteikties. Tas pienākas viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un vēl vairākās citās jomās strādājošajiem. Uz Latvijas Radio jautājumu, vai šajā reizē atbalstu saņems visi, kuriem tas ir nepieciešams, EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore atbildēja:
„Neskatoties uz to, ka atbalsta programmas pēc struktūras ir ļoti līdzīgas iepriekšējam periodam, mums notiek komunikācija un diskusija ar uzņēmumu pārstāvošajām iestādēm. Tāpat mēs saņemam ļoti daudz iesniegumus no uzņēmumiem, kuri norāda, ka ir kāda problemātika saistībā ar atbalstu, un mēs attiecīgi vērtējam visus priekšlikumus. Par tiem tiek diskutēts arī krīzes vadības grupā, kas notiek Finanšu ministrijas paspārnē.
Tas, kas Ministru kabinetā ir apstiprināts līdz šim, ir kompromisu kompromisa variants, lai uzņēmumi maksimāli varētu kvalificēties šim atbalstam.”
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pastāstīja, ka nozares uzņēmumi patiesi aktīvi izmanto iespēju un atbalstam piesakās, tomēr bažas rada fakts, ka nav zināms, kad nauda tiks ieskaitīta uzņēmēju kontos.
„Ir zināms satraukums uzņēmēju vidū tādēļ, ka saskaņošanas laiks Eiropas Komisijā, kā ziņoja mediji, ir salīdzinoši ilgs. Tas var aizņemt līdz mēnesim. Algas par oktobri ir jāmaksā, tūlīt jau jāmaksā algas par novembri. Droši vien, ka mazs mierinājums uzņēmējiem un darbiniekiem ir tas, ka nauda varētu kontā būt decembrī vai sliktākajā gadījumā janvārī. Tas ir papildu stress uzņēmējiem, bet es ceru, ka Finanšu ministrija strādās, lai Eiropas Komisijas saskaņojumu saņemtu iespējami ātri,” sacīja Jenzis.
Uzņēmumi pielāgojušies darbam pandēmijā
"SEB bankas" ekonomista Daiņa Gašpuiša vērtējumā, liels pieteikumu skaits parāda – uzņēmēji iemācījušies izmantot sistēmu.
"Es domāju, ka šis parāda to, ka uzņēmēji ir labi sagatavojušies. Citiem vārdiem, tas ceļš ir iemīts. (..) Sistēma tiek apgūta un kļūst arvien efektīvāka," norādīja ekonomists.
Viņš uzskata, ka sistēma ir daudz labāka, nekā bija iepriekš.
"Ir skaidrs, ka simtprocentīgi tā nepasargā visus, kam varbūt būtu nepieciešama. Bet es teiktu, ka lielāko daļu noklāj un tas mērķis pamatā jau tiek sasniegts.
Protams, ja šādi pasākumi tiktu paildzināti, kā, piemēram, šobrīd ir attiecībā uz lielākajiem tirdzniecības centriem, tad tur būtu atkal jāskatās detalizētāk un attiecīgi sistēma jāpilnveido. Bet apstākļos, kad tas ietver tik plašu atbalsta klāstu, nepilnības atsevišķos gadījumos ir pilnīgi reālas," stāstīja Gašpuitis.
Atbildot uz jautājumu, kā vērtēt, ka papildu kritērijs atbalsta iegūšanai ir tas, lai nozare būtu cietusi no Covid-19, ekonomists atbildēja:
"Tur tā loģika ir skaidra, ka atbalstam jākļūst arvien selektīvākam. Tāds tas arī būs turpmāk, jo ir skaidrs, ka zināmi viļņi sagaidāmi, ja ne šogad, tad nākamajos gados. Bet problēma ir tāda, ka, nosakot precīzu nozaru robežas, rodas problēmas tādiem uzņēmumiem, kuri, ja var tā teikt, ir pārnozaru uzņēmumi, kuriem ir grūtības izpildīt kritērijus. Tur, protams, ir šāds trūkums novērojams, bet – kā to risināt? Es teiktu, ka tas ir pietiekami sarežģīti un, iespējams, ka to novērst šobrīd vairs nav iespējams, bet tā ir lieta, pie kā padomāt turpmākajos viļņos, kas ar augstu varbūtību sekos."
Savukārt kopumā uzņēmēju spēju ekonomists vērtē pozitīvi. "Situācija ir krietni labvēlīgāka, nekā varbūt šķita pandēmijas sākumposmā. Tā kā process notiek. Zināmā mērā ir jāsaprot, ka kovids ir daļa no jaunās realitātes. Ekonomika pielāgojas un gana veiksmīgi," norādīja Gašpuitis.
Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 15. decembrim.
