Dienas notikumu apskats

Skolu kafejnīcās atļaus tikai uz vietas ceptas, sabalansētā ēdienkartē iekļautas bulciņas

Dienas notikumu apskats

Francijā atkāpjas tieslietu ministre, iebilstot pret ieceri atņemt pilsonību teroristiem

VID sanāksmē atskaitās par aizvadītā gada rezultātiem un paziņo par šī gada prioritātēm

VID pieļauj arī fiziskām personām obligātu elektroniskās sistēmas lietošanu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ieplānojis strādāt pie vairākām izmaiņām likumos, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt visus nodokļu maksātājus, piemēram, obligātu Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu arī fiziskām personām un automātisku nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem. 

Savukārt Finanšu policija ir secinājusi, ka tās izmeklētajos kriminālprocesos tiek piemēroti pārāk maigi sodi. Šīs ir dažas no lietām, ko Valsts ieņēmumu dienesta vadība trešdien, 27.janvārī, atklāja sanāksmē par aizvadītā gada rezultātiem un šī gada prioritātēm.  

EDS varētu būt obligāta visiem

Valsts ieņēmumu dienests šogad izvērtēs iespēju sākt automātisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem. Šī ir labā ziņa nodokļu maksātājiem, taču vienlaikus VID domā par jaunu pienākumu uzlikšanu. Dienests šogad plāno panākt plašāku Elektroniskās deklarēšanas sistēmas jeb EDS lietotāju skaitu, un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone neizslēdz, ka nākotnē sistēmas izmantošana varētu kļūt obligāta.

Viņa stāstīja, ka šobrīd no fiziskām personām, kas aizpilda deklarācijas, tikai 50% lieto EDS, un dienests gribēto šo proporciju palielināt. Viņa pieļāva, ka likumā vajadzētu iestrādāt prasību arī fiziskām personām obligāti lietot EDS, kā tas jau noteikts juridiskām personām. Protams, paredzot arī pārejas periodu.

“Mūsu sabiedrībai laikam, kamēr nav obligāti, īpaši negribas šīs priekšrocības lietot,” sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienestam ir arī vairākas jaunas idejas ēnu ekonomikas apkarošanai, kuru izstrāde ir šī gada uzdevums, atklāj Pētersone, norādot, ka plānots gan ieviest kases čeku datu automātisku nosūtīšanu VID, gan elektronisko sistēmu preču pārvietošanas kontrolei.  

Sodi krāpniekiem pārāk maigi

Savukārt VID Finanšu policijas pārvalde ir izanalizējusi sodus, kas piemēroti tās izmeklētajās krimināllietās par krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. No 271 kriminālprocesa, kas laikā no 2010.līdz 2013.gadam nosūtīts kriminālvajāšanai, reāla brīvības atņemšana piemērota tikai divos gadījumos, pastāstīja Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Viņš norādīja, ka noziedzīgie grupējumi izkrāpj miljoniem eiro un sodiem jābūt atbilstošiem, bet šobrīd tendence ir pretēja - sodi kļūst maigāki un maigāki.

Tiesa, šai pašā periodā gandrīz piektā daļa kriminālprocesu beigusies vai nu ar attaisnojošu spriedumu, vai ar prokuratūras secinājumu, ka nav bijis noziedzīga nodarījuma sastāva.

Ko tas liecina par Finanšu policijas izmeklētāju darba kvalitāti, Podiņš atbildēja izvairīgi, vien uzsverot, ka visas izmeklēšanas darbības notiek prokuratūras uzraudzībā, saskaņojot darbības un izmeklēšanas plānu.

Šogad cer iekasēt vairāk nodokļu

Valsts ieņēmumu dienests šogad ir izvirzījis arī ambiciozu tā administrēto kopbudžeta ieņēmumu plānu – iekasēt par 6,1 procentu jeb par 458 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Lielākais pieaugums plānots pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pozīcijās.  

Dokumenti

Valsts ieņēmumu dienesta darba rezultāti 2015.gada

Lejuplādēt

425.78 KB

Valsts ieņēmumu dienesta administrētie ieņēmumi pērn bija par 5,4% lielāki nekā  gadu iepriekš un sasniedza 7,4 miljardus. 2016. gadā paredzēts iekasēt 7,9 miljardus eiro.

Valsts ieņēmumu dienestā atzīst, ka ar nodokļu iekasēšanu veicies labi, lai gan ir jomas, kas vēl jāpilnveido.

“Mūsuprāt joprojām ir liels uzrāviens nepieciešams pievienotās vērtības nodoklī. Kā mēs redzam no likumdošanas, likmēs, bāzē būtiski nekas nav mainījies, bet mēs tam esam sagatavojušies un mums ir virkne priekšlikumu, kādā veidā gan mūsu iekšējās procedūras pilnveidot, lai ātrāk izskaustu nodokļu nemaksātājus un PVN izkrāpējus, gan arī likumdošanā,” atzina Pētersone.

Dati liecina, ka 2015. gadā PVN tika iekasēts par 32 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. To gan varēja kompensēt, pateicoties akcīzes nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanai, kas pārsniedza plānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt