Saskaņā ar VID aprēķiniem 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9% jeb 162 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, PVN plaisas apmērs 2021. gadā samazinājies par 1,9 procentpunktiem, kas absolūtā izteiksmē ir 31 miljona eiro samazinājums. Līdzīgs PVN plaisas apmēra samazinājums bija arī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, proti, par 1,8 procentpunktiem, kas absolūtā izteiksmē bija divreiz lielāks – 61 miljons eiro.
Šāds radītājs vērtējams kā labs, ņemot vērā gan PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan Latvijā iepriekšējos gados, norādīja VID.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka PVN plaisas samazināšanās panākta, pateicoties darbam ar nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvai mākslīgā intelekta izmantošanai: “Šobrīd PVN izkrāpšanas riski samazināti līdz minimumam. Nākamais mērķis – nodrošināt, ka katru darījumu VID, ieviešot e-rēķinus, redz jau no paša to sākuma.”
Eiropas Komisijas Nodokļu administrēšanas un Muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) jaunākais pētījums par PVN plaisu apmēriem par 2020. gadu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiks publicēts 2022. gada 4. ceturksnī, savukārt aprēķins par 2021. gada PVN plaisas apmēriem būs pieejams nākamā gada beigās. Pašlaik pēdējais pieejamais Eiropas Komisijas PVN plaisas novērtējums Eiropas Savienības dalībvalstīs bija publicēts 2021. gada decembrī par 2019. gadu.
Gan VID, gan TAXUD aprēķini iepriekš kopumā norādīja uz PVN plaisas samazinājumu Latvijā.
Vidējais PVN plaisas lielums Eiropas Savienības dalībvalstīs 2019. gadā bija 8,6%, tātad Latvijā tas nepārsniedz Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo līmeni – PVN plaisa Latvijā 2019. gadā pēc TAXUD aprēķiniem bija 8,3%.
VID jau devīto gadu veic nodokļu plaisas novērtējumu.
