„Galvenās problēmas sākas tad, kad tiek piesaistīti apakšuzņēmēji ar ļoti zemām algām. Katrā šajā uzņēmumā strādā vien daži cilvēki. Tāpēc tie ir ļoti sadrumstaloti un no uzraudzības puses ir nepieciešami papildus resursi. Nav skaidrs arī, kāpēc galvenais uzņēmējs ir izvēlējies šādu modeli, pieaicinot tik daudzus mazus sadrumstalotus uzņēmējus. Jo visas darbības, kas ir būvobjektā – cilvēkus, kuri ir ienākuši iekšā un izgājuši ārā, materiālu uzskaite – tam kā galvenajam būvuzņēmējam ir jānodrošina, un tas prasa papildus resursus. Savukārt apakšuzņēmējs piesaista jaunus apakšuzņēmējus, veidojot ķēdes reakciju. Un tad, kad objekts nonāk līdz nodošanai, mēs redzam, ka daudzi apakšuzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, jo viņiem netiek samaksāts, un tie tad arī ir potenciālie parādnieki, jo nav samaksājuši nodokļus valsts budžetam," saka Pētersone.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore arī atzina, ka, apsekojot atsevišķas Latvijas pašvaldības, dienests atklājis, ka vairākas nav interesējušās par ēku nodošanu ekspluatācijā. Tomēr vismaz pagaidām no pašvaldību puses atsaucības problēmu risināt neesot, tāpēc dienests informējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
