"Saistībā ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību mums ir rezultāti. Jo bija laiks nepieciešams, lai nostabilizētos, lai nepaliktu vēl sliktāk.
Neraugoties uz to, ka cilvēki ne tikai brauc prom, bet arī pasliktinās demogrāfiskā situācija, katru ceturksni, vērtējot ekonomiski aktīvos un nodarbinātos cilvēkus, ir manāms [nodokļu maksātāju] skaita pieaugums," teica VID vadītāja.
Viņa norādīja, ka reģistrēto nodarbināto personu skaits šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pērn, ir pieaudzis par 8000. Arī jaunākie "nodokļu plaisas aprēķini", ko ņem vērā ēnu ekonomikas indeksa noteikšanā, rāda, ka aplokšņu algas sarukušas par 2%.
"Neraugoties uz visu to, ļoti būtiska problēma ir neuzskaitītās stundas – tās ir ļoti populāras.
Ja 50% no visām nodarbinātajām personām nestrādā tās astoņas stundas dienā jeb 40 stundas nedēļā, tad tur kaut kas nav tīrs. Bet, lai to noadministrētu, tās būtu ļoti lielas izmaksas, tur vajag risināt caur likumdošanu," uzskata Pētersone.
Patlaban likumdevēji diskutē par šo problēmu. Tiek vērtēts Lietuvas variants – nevis noteikt minimālo stundu tarifa likmi, bet no minimālās algas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas, teica VID vadītāja.
