„Sākums bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Te bija mantota zeme, nekas te nebija, ne elektrības - tukša vieta. Domājām, ka varētu nodarboties ar lauksaimniecību, taču tā neuzrunāja. Sākām zāģēt. Nopirkām vienu zāģi, pēc tam otru, un tā viss notika.” Prtams, viss nenotika ar burvju nūjiņas mājienu, atklāj viens no brāļiem Vēveriem un uzņēmuma dibinātājiem, valdes loceklis Ģirts Vēvers. Attīstība notikusi pakāpeniski. Tagad SIA „Vēvers” ir kokapstrādes uzņēmums, kas ražo augstas kvalitātes priedes kokmateriālus, ko var izmantot durvju un logu pagatavošanai, un kurā strādā gandrīz 100 cilvēku. Tikai pirms trīs gadiem tika izveidots moderns cehs. Darbs notiek divās maiņās, jo nakts maiņas izrādījušās neproduktīvas.
Priedes apaļkoku uzņēmums iepērk Latvijā, turklāt to izmanto pilnībā, piemēram, ar šķeldu tiek kurināta katlumāja, kas nepieciešama kokmateriālu žāvēšanai. Vienlaikus tiek saražotas arī koka briketes, kas nonāk pašmāju tirgū.
„No katra ceha sausās skaidas tiek savāktas un tiek saražotas briketes. Ja skaidas būtu jātransportē un tā jānodrošina bizness, tad tas neatmaksātos. Mūsu gadījumā nekur tās nav jāved, te saspiežam un tirgojam. Šodien brikešu tirgotājiem ir bēdīga situācija,” spriež Ģirts Vēvers.
Lielāko daļu no saražotās produkcijas SIA „Vēvers” eksportē uz Eiropu, Ziemeļameriku, arī Ķīnu. Latvijas tirgus viņu ražošanas apjomiem ir pārāk mazs, skaidro uzņēmējs. Apzinoties kokmateriālu resursu pieejamību nākotnē, uzņēmums ražošanas apjomus nedomā palielināt, drīzāk dažādot kokmateriālu pārstrādi. Nākotnē varētu mainīt apaļkoku zāģēšanas tehnoloģiju, kas būtu gan jaudīgāka, gan modernāka. Kas raksturīgs šim un citiem vietējiem ražošanas uzņēmumiem, skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa:
„Kuldīgā ir labi ražošanas uzņēmumi. Atšķirībā no lielākiem centriem mūsu uzņēmēji pārsvarā paši ir attīstījuši biznesu - ar uzkrājumiem, ar kredītiem, fondu līdzekļiem. Galvenās nozares ir kokapstrāde, tekstilrūpniecība, trikotāža, šūšana, kas ir tradicionāla Kuldīgai. Novadā liela nozīme ir mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.”
Katru gadu novada pašvaldība saka paldies saviem uzņēmējiem un amatniekiem, kuri vienlaikus ir nodokļu maksātāji un dod nozīmīgu artavu pilsētas budžetā, turklāt nodrošina darba vietas. Konkurss Kuldīgā notiek astoto gadu, nosakot uzvarētājus nominācijās – gada tirgotājs, gada pakalpojums, gada investīcija un citās.
