Latvijas vēstnieks Ukrainā pauda, ka par spīti tam, ka rit jau 100. kara diena un smagas kaujas valsts austrumos turpinās, ukraiņi cer, ka drīzumā izdosies izveidot pretuzbrukumu.

“Visa Ukrainas valsts dzīvo cerībās, ka pēc tam, kad tiks saņemts bruņojums no demokrātiskās pasaules valstīm un apmācīti karavīri, tad pretuzbrukums sekos. Ukrainas puse centīsies atbrīvot maksimāli visu savas valsts teritoriju,” atzīmēja Kļava.

Tāpat Kļava norādīja, ka Krievijas militārajai agresijai beigas vēl nevar redzēt: “Neviens noteikti, vismaz Krievijas pusē, kad tā šo sāka, neplānoja tik ilgu karadarbību. Tagad smagākie punkti, kur notiek cīņas, ir valsts austrumi. Pagaidām galu šim visam nevar redzēt.”

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.