Viņš norādīja, ka Ķīnai jau ir nodibināta sadarbība tranzītā ar Lietuvu, tomēr Ķīna ir ieinteresēta diversificēt savu tranzītu uz dažādām valstīm. Tāpēc Latvijai ir visas iespējas attīstīt sadarbību ar Ķīnu – kā tas izdosies, tas jau ir atkarīgs arī no Latvijas. „Mēs esam izdevīgi, bet jāpārdod [sevi] vēl labāk. (..) Mēs pārdodam sevi labi, taču vienmēr var vēl labāk,” pauda Selga.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas priekšrocības ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī vairāki ceļi, pa kuriem no Ķīnas var nonākt Latvijā. Proti, var no Ķīnas braukt uz Krieviju un tad uz Latviju. Taču vēl pirms Krievijas var braukt arī caur Kazahstānu vai pēc Krievijas – uz Baltkrieviju.
Tāpat visa garā ceļa laikā no Ķīnas uz Latviju tikai vienreiz ir jāmaina sliežu platums un tikai vienu reizi ir jāiziet cauri muitas kontrolei.
Tā saucamais 16+1 samits, kurā piedalīsies 16 Eiropas valstu un Ķīnas vadītāji, notiks Rīgā novembra sākumā. Latvija cer, ka Krievijas tranzīta kravu samazinājumu izdosies aizstāt ar Ķīnas, Baltkrievijas un Kazahstānas kravām, tomēr eksperti par Latvijas iespējām kļūt par daļu no jaunā Zīda ceļa ir piesardzīgi un uzsver, ka Latvija pati nav izpildījusi savu mājasdarbu – proti, izstrādājusi vienoto piedāvājumu.
