Viņš stāstīja, ka attiecības ir, iespējams, vissarežģītākās kopš Aukstā kara laika, tomēr jāspēj uztaustīt sadarbības iespējas - pārrobežu sadarbība, tirdzniecība, tūrisms un kultūra.
Tirdzniecībā ar Krieviju vērojama izaugsme. Šī gada pirmie mēneši parāda, ka tā ir nedaudz lēnāka, bet pērn Latvijas eksports uz Krieviju bijis 3,1 miljards eiro, kas esot cienījams apjoms. Tāpat tūristu skaits katru gadu pieaugot par 7% - 9%. Gada pirmajos mēnešos, piemēram, Maskavā izsniegts par 9% vairāk vīzu nekā pērn. Un valsts nodevās par vīzu izsniegšanu vien šogad varētu iekasēt 2 miljonus eiro.
Vienlaikus Riekstiņš uzsvēra labumu, ko dod Krievijas iedzīvotāju viesošanās Latvijā - cilvēki atbrauc un gūst iespaidu par Latvijas Republiku, iespējams, saprotot, ka tas, ko vēsta propaganda, nav taisnība.
Vēstnieks norādīja, ka starpvaldību līmenī revolūcija nav gaidāma, bet praktiski risināmo jautājumu ir ļoti daudz - gan robežas šķērsošanas vietu atjaunošana, muitas, robežsargu sadarbība.
Riekstiņš arī uzsvēra, ka Maskava un Kremlis nav visa Krievija. Kaimiņvalsts apgabalos attieksme pret sadarbību ar Latviju esot ļoti labvēlīga. Piemēram, vēstnieks kopā ar Latvijas uzņēmējiem pabijis Sanktpēterburgā, un tur desmitiem kompāniju ieradās uz tikšanos, lai runātu par sadarbību.
