„Gribētu iedrošināt uzņēmējus skatīties Ukrainas virzienā,” intervijā Latvijas Radio sacīja Daudze.
Viņa atzina, ka Donbasa okupētā daļa, kur kopš aprīļa notiek prokrievisko separātistu cīņas ar Ukrainas spēkiem, nav tā vieta, kas vilinātu uzņēmējus, bet ar laiku arī tā var kļūt par pievilcīgu biznesa vidi.
„Mani saukuši par nelabojumu optimisti, bet uzskatu, ka ar laiku situācija normalizēsies,” pauda Daudze, norādot, ka līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) un citiem fondiem ar laiku ieplūdīs Donbasā un arī Krimā, un uzņēmējiem par to var būt interese, tāpēc jāskatās tajā virzienā, īpaši izmantojot to, ka Kijevā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.
Daudze arī prognozēja, ka ekonomiski gaidāmais gads Ukrainai būs smags, smagāks nekā šis gads, jo jaunās valdības īstenoto reformu rezultāti būs manāmi un arī katastrofāls naudas trūkums liks sevi manīt. Milzīga budžeta daļa būs novirzīta aizsardzībai, tas apēdīs daudz līdzekļu, bet ukraiņi noskaņoti patriotiski un saprot to nozīmi.
Daudze norādīja, ka pašlaik Krievija nevēlas pārorientēties savā domāšanā un saprast, ka attīstīta un plaukstoša Ukraina ir arī Krievijas interesēs, un tas ir izaicinājums diplomātiem Krievijai šo atziņu piedāvāt un apelēt pie saprāta, ka tā ir vienīga izeja un attīstības priekšnoteikums.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā trešdien Minskā atsākušās Ukrainas valdības un prokrievisko nemiernieku sarunas, kurās mēģināts vienoties par uguns pārtraukšanu un gūstekņu apmaiņu, taču sarunas noslēdzās bez rezultātiem. Pirms tam mēģinājumi īstenot vēl septembrī noslēgtā pamiera nosacījumus arī bijuši neveiksmīgi.
Jaunu spriedzi Krievijas un Ukrainas attiecībās arī ienesusi Kijevas vēlme tuvoties NATO. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pēdējais no Krievijas redzamākajiem politiķiem, kas publiski paudis, ka Ukrainas – lielās un stratēģiski nozīmīgās kaimiņvalsts - pievienošanās NATO ir Maskavai absolūti nepieņemama. Viņš uzsvēris, ka šis mērķis ir Krievijai nedraudzīgs solis un ka Ukrainas centieni iestāties NATO rada draudus pašas Eiropas drošībai, savukārt Rietumi šo situāciju provokatīvi izmanto, lai radītu vēl lielāku spriedzi Krievijas un Ukrainas starpā.
Konfliktā Ukrainas austrumos, kur prokrieviskie separātisti pasludinājuši neatkarību un ar kuriem kopš aprīļa cīnās Ukrainas armijas spēki, gājuši bojā 4700 cilvēki, bet kopš septembra, ka tika izsludināts neefektīvs pamiers, nogalināti 1300 cilvēki.
