Pirmkārt, projekts Eiropas Komisijā (EK) tiks iesniegts tikai pēc tam, kad būs saņemts pozitīvs Centrālās statistikas pārvaldes un "Eurostat" atzinums par "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanas ietekmi uz valsts budžeta deficītu. Otrkārt, tas, vai projektu izdosies savlaicīgi īstenot, lielā mērā atkarīgs no iepirkumu procedūrām, kas tiks sāktas tikai nākamgad.
519 miljonus eiro vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmais posms, kuru īstenojot paredzēts elektrificēt dzelzceļa posmus Rēzekne-Daugavpils un Daugavpils-Krustpils-Šķirotava, ir viens no vērienīgākajiem šajā plānošanas periodā īstenojamiem ES fondu projektiem.
Projekta pieteikums tikai pirms pusotras nedēļas iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, taču jau tagad šī projekta ieviešana ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas redzeslokā.
Otrdien, 9.maijā, abu komisiju deputāti izvaicāja atbildīgo ministriju un "Latvijas dzelzceļa" amatpersonas, īpašu uzmanību veltot tam, cik ekonomiski pamatota šajos apstākļos ir dzelzceļa elektrifikācija. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, atbildot uz deputātu jautājumiem, skaidroja:
"Pie izmaksu un ieguvumu analīzes tika veikta tā sauktā jūtīguma analīze par to, pie kāda kravu apjoma mēs varam arvien vēl jēgpilni īstenot šo projektu. Tas tika izvērtēts. Projekta pieņēmums balstās uz piesardzīgu bāzes scenāriju, uz 40 miljoniem tonnu. Tas ir bāzes scenārijs, uz kuru balstoties šis projekts tiek īstenots."
"Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakšas gan atzina, ka kravu plūsma no Krievijas lielā mērā ir atkarīga no politiskiem lēmumiem, tomēr dzelzceļa elektrifikācija esot ilgtermiņa projekts: "Šis ir projekts nākamajiem 30 – 50 gadiem uz priekšu. Ir ļoti grūti paredzēt, kas šajā periodā notiks."
Turklāt dzelzceļa elektrifikācija nepieciešama ne tik daudz ekonomisku, cik vides apsvērumu dēļ, uzsver Strakšas.
"Šis ir vides projekts. Šis nav tāds tradicionāls transporta projekts. Ja šo naudu iedotu „Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras attīstībai pēc mūsu pašu sapratnes, es pieļauju, ka varētu būt arī citi risinājumi. Bet galvenās ir vides prasības un tās mēs izpildīsim. Elektrifikācijai mums ir paredzēti trīs posmi. Šis ir tikai viens no posmiem," teica uzņēmuma viceprezidents.
Pašlaik "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitāls ir 256 miljoni eiro, taču, ņemot vērā kompānijas jau esošās kredītsaistības un paredzamo ieguldījumu apmēru, "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitālu nepieciešams palielināt par 120 miljoniem eiro. Pamatkapitāla palielināšanai vajadzīgos līdzekļus varētu ņemt no Valsts kases, taču vēl nav saņemts Centrālās statistikas pārvaldes un "Eurostat" atzinums par to, vai tas nepalielinātu valsts budžeta deficītu.
Finanšu ministrijas ES fondu departamenta vadītāja Diāna Rancāne norāda: "Ja tur būs negatīvs atzinums, tad Satiksmes ministrijai ir uzdots kopā ar Finanšu ministriju izstrādāt risinājumu, ko tad darīt tālāk, un tad virzīt šo jautājumu izlemšanai valdībā."
Pozitīva Centrālās statistikas pārvaldes atzinuma gadījumā dzelzceļa elektrifikācijas projekts EK tiks iesniegts šovasar.
