Eksperti otrdien darbu sāka ar to, ka salīdzināja, kāda ir citu valstu pieredze diferencētās PVN likmes piemērošanā pārtikai. Pie mums valda uzskats, ka PVN samazinājums ir zaudējums budžetā, bet ir arī citi aspekti.
"Mums zūd konkurētspēja salīdzinājumā ar Polijas, Nīderlandes zemniekiem, jo viņiem šī likme ir stipri zemāka. Mēs zaudējam arī ēnu ekonomikas jomā, jo ar tik lielu likmi ir pietiekami daudz veidu, lai PVN nemaksātu vispār," teica Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Polijā PVN likme pārtikai ir 5%, Latvijā - 21%. Lauksaimnieku organizācijas jau iepriekš iestājās par 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem, tad veikalos nebūtu tik liels un lēts ārzemju produktu pārsvars.
"Mēs esam pētījuši, un liekas, ka nekādu iespaidu uz budžetu šī samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem neatstātu. Cilvēki pirktu vairāk un maksātu vairāk nodokļus," klāstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.
Finanšu ministrija (FM) gan vairākkārt norādījusi, ka PVN samazināšana pārtikai būtu sarežģīti administrējama un nesasniegtu gaidīto mērķi.
"Dienas kārtībā ir nodokļu pamatnostādnes, un šis jāskata kontekstā ar pārējiem nodokļiem. Mēs esam par samazināšanu, bet jāskatās, vai no samazināšanas iegūtu ražotājs, nevis pārdevējs, bet gan ražotājs un pircējs," norādīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība).
Pēc tam, kad darba grupa būs sagatavojusi priekšlikumus par iespēju samazināt PVN pārtikai vai atsevišķām produktu grupām, tie tiks iesniegti skatīšanai valdībā.
Jau ziņots, ka, lai vērtētu iespēju samazināt PVN likmi augļiem un dārzeņiem, pērn oktobrī nolemts FM paspārnē veidot darba grupu.
