Kopš iepriekšējās apjomīgās ekonomikas krīzes Eiropas Savienības institūcijas ir ievērojami pastiprinājušas kontroli pār eirozonas valstu budžeta politiku un tēriņiem. Tomēr nesenais Grieķijas piemērs un fakts, ka eirozonā ir tikai divas valstis, kas nav bijušas pakļautas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, vairākus ekspertus mudina domāt, ka esošā dalībvalstu finanšu uzraudzība ir nepietiekama.
Šī iemesla dēļ tiek vērtētas iespējas ieviest vēl stingrāku eirozonas valstu finansiālās veselības uzraudzību.
Ekspertu skatījumā, lai gan šobrīd vairākas Eiropas valstis spēj veiksmīgi attīstīties, arī neievērojot Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, tas diemžēl rada kārdinājumu kļūt neapdomīgām arī ekonomiski ievērojami vājākām valstīm. Tām, piemēram, strauja budžeta tēriņu palielināšana, kas balstīta uz pārāk optimistiskām ekonomikas izaugsmes problēmām, var izrādīties liktenīga.
