Kokrūpniecības nozares attīstīšanā Ventspils pašvaldība uzsver, ka ir nepieciešama ciešāka attīstības plānu koordinācija, lai savlaicīgi strādātu pie jaunu rūpniecisko ēku būvniecības.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ārvalstu investoriem vissvarīgākais ir apstākļi - attīstīta, jau gatava infrastruktūra.
Taču ir vēl vairāki izaicinājumi, kuri jāpārvar, lai sekmētu nozares tālāku izaugsmi. Piemēram, elektrības patēriņa ziņā kokrūpnicības nozare patērē 10% no visa apjoma, un tas nozīmē ievērojamas izmaksas, jo Latvijā pašlaik esot dārgākā elektroenerģija reģionā.
"Ir sava veida izaicinājumi investīciju politikā, tiesiskajā vidē. Jā, bet tie nav tādi, kas liegtu tev augt. Tas samazina augšanas tempu, kas ir jārisina," teica Klauss.
Uzņēmēji uzsver, ka būtiskākā problēma ir stabila un kvalificēta darbaspēka trūkums.
"Problēmas ir visur, bet nav neatrisināmu jautājumu. Vairāk izjūtams ir attieksmes trūkums.
Speciālistu var apmācīt. Ja cilvēkam ir attieksme un vēlme, tad viņu var iemācīt," vērtēja kokapstrādes uzņēmuma “ARBO Windows” vadītājs Jānis Lasmanis.
Kā viens no soļiem šīs problēmas risināšanā ir attīstīt kokapstrādes speciālitātes apgūšanu. Šāda programma kopš rudens ir izveidota Ventspils tehnikumā.
"Lai gan ir tikai pati sākuma stadija, mums jaunieši pirmo praksi izgāja. Visiem prakses vietas ir. Protams, tas ir arī sadarbības jautājums starp darba devējiem, skolu. Mēs noteikti vēlētos, lai tās būtu vēl vairāk, vēl lielāka un no nozares puses parādot, cik pievilcīga ir šī profesija," sacīja tehnikuma direktores vietniece Ineta Burceva.
Pēc Klausa vārdiem, kokrūpniecībai ir lielas perspektīvas un nozīme tieši Ventspils reģiona izaugsmē.
