Sadaļas Sadaļas

Ventspils pusē satraukums par ieceri vēja ģeneratoru celt debesskrāpju augstumā

Deviņu deviņstāvu māju augstumā – tik augsta varētu būt viena vēja turbīna, ko Dānijas uzņēmēji un kompānija SIA “Ventspils Wind” gribētu uzbūvēt Ventspils apkārtnē. Iedzīvotāju izveidotā iniciatīvas grupa „Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē” ceļ trauksmi gan par šo, gan citiem plānotajiem projektiem un vāc parakstus pret iespaidīgā izmēra vēja ģeneratoriem. Viņi satraucas, kā tie varētu ietekmēt cilvēku veselību un ainavu Ventspils apkārtnē.

ĪSUMĀ:

  • Ventspils pusē plāno jaunu vēja parku.
  • Iedzīvotājus satrauc ģeneratoru mastu augstums un ietekme uz apkārtni.
  • Plāno izmaiņas teritorijas plānojumā, lai ierobežotu iespējas būvēt vēja stacijas novadā.
  • Interese par vēja parkiem varētu būt arī valstij. 
  • Varētu veidot ar vēja parkiem saistītus fondus, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu taustāms labums.

Iedzīvotāji satraukti

Vēja ģeneratori debesskrāpju augstumā – Ventspils puses iedzīvotāji ceļ trauksmiInga Ozola

SIA “Ventspils Wind” plānotās vēja turbīnas ventspilniece Kristīne Purviņa salīdzina ar deviņstāvu mājām, kas varētu uzslieties Ventspils apkārtnē. Tās jau nosauktas par pasaulē lielākajām.

„Viens ģeneratoru augstums būs deviņu deviņstāvu māju augstumā. Tātad principā lauku cilvēki, kuri izvēlējušies dzīvot mierīgi laukos, viņi tiks ieskauti ar debesskrāpjiem un jutīsies kā Ņujorkā,” sacīja Purviņa.

Savukārt ventspilniece Līga Gabrāne norādīja, ka 250 metrus augstais vēja ģenerators varētu atrasties mazāk nekā kilometra attālumā no viņas vasaras mājas Popē. Viņa iesaistījusies iniciatīvas grupā „Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē”.

Līgu uztrauc arī ģeneratoru tuvums Popes pilskalnam un muižas kompleksam: „Tas apjoms, kādā ir plānots aplikt Popi, arī Tārgali un Ventspili ar vēja turbīnām, kur pēc dažiem gadiem varētu apmēram būt 120 un vairāk turbīnas, nošokē un liek aizdomāties – varbūt mums to visu nevajag, varbūt tas ir par daudz. Diviem pagastiem nosegt Latvijas mērķi – divos Latvijas pagastos sakoncentrēt visu to, kas vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Tas viss ir jāvērtē.”

Iedzīvotāji to sauc par vides katastrofu Ventspils esošajā ainavā, kas esot pretrunā ar bioloģisko daudzveidību.

Jana Berka dzīvo Tārgales pagastā, un viņai nācies saskarties ar vēja ģeneratoru izbūvi jau no 2010. gada. Viņas mājas tuvumā plānoja uzcelt 33 ģeneratoru parku, vēlāk skaits tika samazināts.

„To ģeneratoru skaits ir mazākā apjomā, bet mēs jau izbaudām, ko nozīmē dzīvot šādā rūpnieciskā zonā, jo esošie “Platenes” 140 metrus augstie deviņi ģeneratori vakarā ieslēdz disko apgaismojumu. Un, protams, putni jau pēc kaimiņu nostāstiem ir pārvirzījušies uz citām vietām,” pastāstīja Berka.

Būs jauna apspriešana

Tārgales un Popes pagastā SIA ”Ventspils Wind” ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana vēl nav galā. Dāņu investori, kam jau ir pieredze šādu projektu attīstīšanā, iecerējuši uzbūvēt ne vairāk par desmit turbīnām, kuru augstums sasniegs pat 250 metrus, ar jaudu 6,2 MW.

„Dāņu investori acīmredzot redz, ka šeit ir attīstības iespējas. Dānijā ir gandrīz 100 reizes lielāka jauda daudzreiz mazākā teritorijā ar daudzreiz lielāku iedzīvotāju blīvumu,” norādīja „Vides eksperti” pārstāvis Ivars Pavasars.

Līdz šim notikušas divas sabiedriskās apspriešanas. Projekta virzības laikā ieviesa izmaiņas likumos.

„Pagājušā gada rudenī izmainījās Ministru kabineta noteikumi, bija jāpārplāno viss projekts, jo izmainījās prasības par attālumu līdz dzīvojamām mājām. Bija 500 metru minimālais attālums, izmainījās līdz 800 metriem. Līdz ar to tika organizēta jauna sākotnējā sabiedriskā apspriešana,” pastāstīja Pavasars.

SIA “Ventspils Wind” vēja ģeneratoru iecerei jauna sabiedriskā apspriešana tiks izsludināta 30. martā. Drīzumā tiks publicēts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kur ņemtas vērā dažādas ietekmes uz putniem, sikspārņiem un citiem.

Savukārt platformā “Manabalss.lv” pret vēju ģeneratoru izbūvi parakstījušies vairāk nekā 980 cilvēki, ir arī rakstiski apliecinājumi pret, un parakstu vākšana vēl turpinās.

Plāno ierobežot vēja parku būvniecību novadā

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (Latvijas Zemnieku savienība) pastāstīja, ka šis ir tikai viens no projektiem novadā, kas vēl nav līdz galam apspriests. Arī viņam šķiet, ka minētie augstumi ir satraucoši.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, kāpēc tieši Ventspils puse investorus interesē visvairāk: „Ja paskatās vēja kartes, tad Ventspils novadam tās ir vistumšākajās krāsās, vislabākais vējš. Tāpēc nav brīnums, ka par Ventspils novadu būs vislielākā interese. Ne jau tikai no privātiem investoriem, bet arī no valsts. Mēs taču esam apņēmušies no atjaunojamiem energoresursiem saražot. Es neteikšu, ka tas būs spiediens no valsts, bet kaut kas līdzīgs uz Ventspils pusi varētu būt.”

Viņš uzsvēra, ka

tagad tiek gatavoti teritorijas plānojuma grozījumi, kas ierobežos iespējas būvēt vēja stacijas novadā.

„Paliks diezgan maz mūsu novadā, bet teritorijas būs. Tās būs valsts mežu teritorijas. Varbūt tā valsts varēs ietekmēt. Privātiem īpaši neko neizdarīs,” sacīja Mucenieks.

Vēja parki arī valsts mežos?

Un valstij interese ir un būs, arī valsts meži būs potenciāla vieta vēja ģeneratoru izvietošanai, to apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

„Vērtējam risinājumus, kādā veidā atļaut valsts mežus vai citas publiskās teritorijas šādiem mērķiem. Tuvākajā laikā nāksim ar piedāvājumiem valdībā, kā to izdarīt.

Jā, tik tiešām valsts meži ir teritorijas, kur izvietot vēja parkus,” apliecināja Šaicāns.

Vēja parkus attīstīs ne tikai sauszemē, bet arī jūrā. Līdz 2030. gadam Latvijai būtu jānodrošina minimāli 800 MW vēja parku apjoms, pašlaik tie ir tikai 66 MW. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka būs jārod risinājumi, kā sabalansēt sabiedrības intereses ar valsts mērķiem par atjaunojamās enerģijas projektu attīstīšanu. Viens no uzdevumiem būs fonda izveidošana.

„Tas ļautu sabiedrībai gūt kādu tiešāku labumu no konkrēta vēja parka izvietošanas noteiktā novadā. Lai sabiedrība neuztver vēja parkus tikai kā apgrūtinājumu savu acu priekšā, bet arī gūst kaut kādus labumus no šādu parku esamības savā teritorijā. Caur to attīstīt infrastruktūru vai ko citu. Iestrādes ir, mēs šobrīd esam divus apjomīgus likuma grozījumus izstrādājuši. Mēs ceram, ka tas būs viens no potenciāliem impulsiem, lai vēja ģeneratori attīstītos arī sauszemē,” sacīja Šaicāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt