Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa informēja, ka piektdien, 27.jūnijā, Ventspilī ieradās Matīss, lai iepazītos ar attīstības projektiem Ventspils brīvostā un ar Ventspils pilsētas un brīvostas vadību pārrunātu aktuālos transporta politikas jautājumus.
Matīss kopā ar ministrijas delegāciju un Ventspils pilsētas domes un brīvostas pārvaldes vadību apskatīja uzsāktos Kustes dambja rekonstrukcijas darbus. Kustes dambja rekonstrukcija posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai norit Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā ostas pievadceļu rekonstrukcijas projekta ietvaros. Ar ministru tika pārrunātas iespējas rekonstruēt šo ielu arī ārpus pilsētas robežām, jo tālākais ielas posms ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
Ministrs apskatīja Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritoriju, kur ar ES līdzfinansējumu uzsākta divu jaunu ražošanas ēku būvniecība.
Viesi apmeklēja teritoriju "Ostas mežs 1", kur ir potenciālā SIA "Baltic New Technologies" naftas produktu pārstrādes rūpnīcas atrašanās vieta. Matīss uzsvēra, ka "Baltic New Technologies" iecerētais investīciju projekts būtu ļoti liels ieguvums ne vien Ventspils, bet visas Latvijas ekonomikai.
Novērtējot ostas attīstības virzienus, ministrs apmeklēja šogad atklāto SIA "Ventplac" sauskravu termināli un 12.piestātnes būvlaukumu. Matīss atzina, ka abi objekti ir nozīmīgs ieguldījums ostas infrastruktūrā un papildus garants ostas pozīciju noturēšanā konkurences apstākļos.
Tikšanās laikā Ventspils brīvostas pārvaldē Matīss ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, vietnieku Gunti Blumbergu, brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli un vietnieku Igoru Udodovu pārrunāja aktuālos transporta politikas jautājumus. Ventspils pārstāvji diskusijām izvirzīja jautājumus par EK izstrādāto regulas projektu par ostu darbību, slāpekļa emisiju samazināšanu no kuģiem un Pasaules Bankas rekomendācijām par ostu darbību.
Ventspils pārstāvji uzskata, ka EK regulas par ostu darbību pieņemšana nav atbalstāma, jo direktīva samazinātu nacionālo kontroli pār stratēģiski tik svarīgu ekonomikas sektoru kā ostas, turklāt samazinātu ostu vispārējās attīstības iespējas un konkurētspēju. Šāda direktīva būtu pārspīlēts regulējums no ES puses.
Runājot par iespējamo slāpekļa emisiju samazināšanu no kuģiem Baltijas jūrā, Ventspils pārstāvji akcentēja, ka Latvija ir ļoti zaļa valsts un skābekļa ražotāja, tāpēc nav pamata runāt par ekoloģisku problēmu. Savukārt, prasību palielināšana kuģiem Baltijas jūrā būtiski pasliktinās Baltijas jūras ostu konkurētspēju. Jebkuri papildus vides pasākumi kuģiem jāievieš tikai globāli vai vismaz visās ES aptverošajās jūrās.
Tāpat Ventspils brīvostas pārstāvji pauda viedokli par Pasaules Bankas rekomendācijām attiecībā uz ostām – tajos aizvien ir vairāki nepieņemami ieteikumi, kas, piemēram, varētu kavēt ostu kā rūpniecisko centru attīstību un nepieciešamās pārmaiņas ostu valdēs.
Lembergs Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas, Ventspils brīvostas un pilsētas domes vārdā vizītes noslēgumā pateicās satiksmes ministram par ļoti labo un konstruktīvo sadarbību, kas dažādu jautājumu risināšanā, vienotas pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā norit starp ministriju un nevalstisko sektoru, konkrēti Tranzītbiznesa asociāciju, jo tikai tā strādājot var sasniegt rezultātu. Lembergs atgādināja, ka sākotnēji ES fondu finansējuma piesaistes plānos jaunajam plānošanas periodam ostu attīstībai nekas nav ticis paredzēts, bet, pateicoties Satiksmes ministrijas konstruktīvajam darbam, jautājums ticis atrisināts pozitīvi.
