Lai nodrošinātu iespējas komersantiem izveidot savas ražotnes pilsētā, Ventspils brīvostas pārvalde līdz šim uzbūvējusi jau deviņas ēkas.
“Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēka Nr.7” - tāds nosaukums dots jaunajai ražotnei, kas šobrīd tiek būvēta pilsētā. Līdzās tai top vēl viena ražošanas ēka.
Ražošanas ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA „Aimasa”. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 4,9 miljonu eiro apmērā, no kā 1,16 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).
Uzņēmuma SIA „Aimasa” būvdarbu vadītājs Jānis Zagorskis uzsvēra, ka ēkas būvniecība nebūt nav vienkārša, jo jāstiprina grunts.
„Grunts ir sarežģīta ar pāļu pamatiem. Te notika urbšana 16 metru dziļumā. Pāļus urba un uzreiz betonēja vienlaicīgi. Kaimiņiem blakus pāļus dzina ar dzīšanu iekšā, mums ir savādāk. Gruntij jābūt nestspējai. Pamatiem bija diezgan lielas izmaksas,” atzina Zagorskis.
4500 kvadrātmetru lielās ēka būvniecību apgrūtināja arī gruntsūdeņu līmenis. „Kad taisīja pamatus, visu laiku darbojās ūdens pazemināšanas iekārtas, citādi nevarēja strādāt,” stāstīja būvdarbu vadītājs.
Darbus šajā objektā plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Vienlaicīgi Ventspilī tiek būvētas trīs ražošanas ēkas.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis stāstīja, ka “rūpniecības ēku būvēs SIA “Quality Jobs”, sākotnējā etapā plānotas 30 darbavietas. Rūpnīca ražos dažādus izstrādājumus, lai komplektētu elektronikas aparatūru. Vienu telpu šis uzņēmums jau nomā, šis būs kompānijas darbības paplašinājums.”
Ēkas nomnieka SIA “Quality Jobs” pārstāvis, ražošanas vadītājs Kristaps Milts norādīja, ka Ventspilī jau ir radītas vairāk nekā 150 darba vietas un pieaugums turpināsies, jo
paredzēts, ka jaunajā ražotnē piecu gadu laikā darba vietu skaits pieaugs no 30 līdz 100.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis skaidroja, ka Ventspilij nav tāda apjoma brīvo rūpniecības ēku, ko piedāvāt uzņēmējiem, kā tas ir, teiksim, Liepājā, ar bijušo rūpnīcu teritorijām, piemēram, “Liepājas metalurgu”, “Laumu”, “Gaļas kombinātu” u.c. , tāpēc brīvosta būvē un piedāvā komersantiem tās iznomāt, klāstīja Imants Sarmulis.
„Laika posmā no 2003. gada Ventspils brīvosta ir uzbūvējusi deviņas ražošanas ēkas. Mēs cenšamies gada vai divu gadu laikā vienu rūpnīcu uzbūvēt. Rūpniecība ir attīstījusies ārkārtīgi strauji. Darba vietu skaits no 300 ir izaudzis līdz 2600. Industrializācija sākās 2000. gadā,” sacīja Sarmulis.
Viena no ražošanas ēkām top lidostas teritorijā.
“Tur ir jau cits puduris. Trešā ēka būs tur. Visām ēkām nākamgad nomniekiem jāsāk ražošana. Tas ir saskaņā ar valdības noteikumiem, jo mēs saņemam ERAF atbalstu - katrai ēkai 1, 16 miljonus eiro. Tas mums rada iespēju nomniekiem piedāvāt pieņemamu nomas maksu,” skaidroja Sarmulis.
Līdz ar to jau esošajām deviņām ēkām tiks pieskaitītas vēl trīs ražošanas būves, kas pašlaik top Ventspilī. Līdzās brīvostas būvniecības projektiem ražošanu Ventspilī attīstījuši arī paši komersanti.