Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups pastāstīja, ka Latvijas lielo ostu darbības pārskatīšana sākās pirms diviem gadiem. Lai tās pārveidotu par valsts kapitālsabiedrībām, tika mainīti valdes locekļi un veiktas citas darbības. Radikālāks pagrieziena punkts bija 2019. gada nogalē, kad tika ieviestas sankcijas arī pret Ventspils ostu.
„Parlaments strauji rīkojās un veica grozījumus likumā par ostām, kas paredzēja līdz pagājušā gada jūlijam izstrādāt jaunu ostu pārvaldības modeli. Tā kā Latvijā ostas un visa transporta un loģistikas sistēma ļoti lielā mērā ir atkarīga no tranzīta kravas plūsmām, līdz ar to ir svarīgi koordinējoša loma, un tā ir liela valsts iesaiste pārvaldībā no koordinatora viedokļa,
asa konkurence starp Latvijas ostām bieži vien nodara kaitējumu,” norādīja Maldups.
Paredzēts, ka kapitālsabiedrības veido, gan valsts gan pašvaldība, uzsverot, ka valstij ir paredzēta noteicošā loma.
„Šobrīd praktiski likuma pārejas noteikumos tiek dots uzdevums Ministru kabinetam deviņu mēnešu laikā izveidot kapitālsabiedrības, veikt pārrunas ar pašvaldībām par pašvaldības līdzdalību. Iespēja līdzdarboties pašvaldībām būs, bet valsts pusei ir noteicošā loma, pašvaldībām līdz vienai trešdaļai no kapitāldaļu,” sacīja ministrijas pārstāvis.
Ventspils ostas holdinga SIA „VK Tranzīts” valdes priekšsēdētājs Renārs Pūce uzsver, ka uzņēmēji ostās ir trīs dažādās pilsētās un situācijas ir atšķirīgas, arī pandēmija nav ļāvusi pietiekami diskutēt par izmaiņām ostu pārvaldībā.
„Visa politika un viss bizness ir kompromisi, būtu lūgums paskatīties uz to jautājumu atrauti no Rīgas. Es ar Rīgu nedomāju Rīgas ostu, bet visu birokrātisko mehānismu, kas tur strādā un redz lietas no turienes. Katra pilsēta ir savā veidā unikāla ar to situāciju, kāda tā ir. Būtu jāvērtē vietējā darbība un vietējās intereses, izteikti tas ir ar ostām, jo bez pašvaldības iesaistes nav iespējams attīstīties.
Nespējam sniegt pakalpojumus, ja netiks nodrošināta paralēla infrastruktūra, kas nepieciešama, lai kravas varētu pienākt, lai būtu darbinieki, bez tā nevar runāt par ostu attīstību,” stāstīja Pūce.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd pietrūkst arī ekonomiskais pamatojums izmaiņām. „Komersantiem nav lielas iebildes par to, ka tās ir komercsabiedrības, lielākā iebilde ir par to, ka tur ir četras ministrijas ar iespēju pašvaldībai tur iekļūt. Ko tas nozīmē? Vispirms ir jāpanāk kompromisi starp pašvaldību, biznesu un starp valsti, un tikai tad var iet uz priekšu. Šobrīd tas viss notiek otrādi – mēs jums uzspiežam valsts gribu, un tad jūs nāciet mēģināt pierunāt, ka tur vajag kaut ko citu. Kāpēc tā jānotiek? Biznesā viss ir citādi, mēs sākumā visu izspēlējam uz papīra un tikai tad realizējam dzīvē, te viss notiek otrādi,” klāstīja uzņēmējs.
Savukārt ilggadējais un nu jau bijušais Ventspils ostas pārvaldnieks Imants Sermulis, kurš tagad vada pašvaldības izveidoto iestādi „Ventspils osta”, kas pārvalda ostā esošos pašvaldības īpašumus, uzskata, ka noteicošai lomai jābūt pašvaldībai, jo ostas teritorija pieder pašvaldībai. Pats princips ir nepareizs, uzskata Sermulis.
„Manuprāt, pašvaldībai obligāti jāpiedalās ostas pārvaldībā.
Absolūtais vairums Eiropas ostu ir pašvaldības ostu, protams, ir daļā arī valsts īpašumu. Pārsvarā īpašnieki ir pašvaldības. Jāatrod sadarbības modelis, pagaidām tāda nav,” norādīja pārvaldnieks.
Ventspils pašvaldības pārstāvis uzskata, ka būs jārod kompromisi.
„Tagad notiek diskusija, likumprojekts nonāks Saeimā, un tālāk diskutēs, ko ar likumu darīt. Atklāta diskusija un visu pušu izklausīšana ir labs nosacījums, lai likumprojekts izdotos un tiktu ņemtas vērā visu pušu intereses,” norādīja Sermulis.
Ventspilī situācija esot sarežģītāka, jo tur kapitālsabiedrība „Ventas osta” ir jau izveidota, paskaidroja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
„Grozījumi likumā nebija pilnvērtīgi, un nevar pārņemt visas Ventspils brīvostas funkcijas šobrīd, līdz ar to tās darbojas paralēli, kas arī nav normāli. Protams, tas būtu jāatrisina pēc iespējas ātrāk,” klāstīja Maldups.
Pašlaik likuma grozījumi ir iesniegti valsts kancelejā, ir notikušas sarunas arī par situāciju Liepājā. Koalīcijas partneri ir vienojušies, ka Liepājā izmaiņas varētu ieviest vēlāk, kad izvērtēs Rīgas un Ventspils ostas darbības rezultātus. Kad valdība akceptēs likuma grozījumus, tie nonāks Saeimā, tad arī vārētu notikt reālas sarunas ar pašvaldībām, norādīja Satiksmes ministrijas pārstāvis.
