Dienas ziņas

Balvos atklāts jauniešu centrs

Dienas ziņas

Palīdz zupas virtuvei

Ventspils ostās samazinās kravu apjoms

Ventspilī aug bažas par kravu kritumu ostā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šī gada deviņos mēnešos kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 14 miljonus tonnu. Tas nav salīdzināms ar laiku, kad Ventspilī gadā pārkrāva vairāk nekā 30 miljonus tonnu. Ņemot vērā faktu, ka no katras pārkrautās tonnas osta gūst ienākumus, gada nogalē ostas pārvalde ar bažām gaida termināļu prognozes nākotnei.

Šogad Ventspils brīvostas kravu apjomus vairs pat nevar salīdzināt ar 2015. gadu, kad ienākumi tika gūti no nepilniem 30 miljoniem tonnu. Šogad realitāte ir uz pusi pieticīgāka.

Gada budžets jau laicīgi sastādīts, ņemot vērā piesardzību, un iemesli ir saistīti ar Eiropas Savienības (ES)  sankcijām pret Krieviju, kas skar Latvijas ostas. Pēc saviem tehniskajiem parametriem un arī ostas cenu ziņā Ventspils joprojām ir konkurētspējīga, tomēr komercdarbībā brīvostas pārvalde nedrīkst iejaukties.

„Termināla pārvaldības jautājumi, termināla īpašuma jautājumi - tur mēs neko nevaram teikt un iejaukties! Ne arī tarifus noteikt. Mēs principā nezinām, kādi ir tarifi termināļos,” sacīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs skaidro, ka Krievijas un Baltkrievijas uzņēmēji labprāt sadarbotos, tomēr realitātē, piemēram, „Kālija parka” terminālis šogad nav pārkrāvis nevienu tonnu:

„Tiek aizņemta stratēģiska vieta, netiek izmantota piestātne, kuģošanas kanāls, navigācijas sistēmas, zeme – tāpēc, ka neprot strādāt! Tas ir līguma pārkāpums. Jo līgumā ierakstīts - izīrēts kālija sāls pārkraušanai. Bet kālija sāls pārkraušana šogad vispār nav bijusi. Nulle,” pikts ir Lembergs.

Tranzītkravu īpatsvars Ventspilī ir vislielākais starp Baltijas jūras ostām, un brīvostas valde ir norūpējusies par kravu pārkraušanas turpmākajām perspektīvām ostā. Novembrī tiks veikta aptauja starp termināļiem un stividorkompānijām par nākamā gada prognozēm. Par kravu sūtīšanu citos virzienos, piemēram, uz Ķīnu, profesionāļi ir ļoti skeptiski:

„Nav tik vienkārši ar tirgus mainīšanu. Mēs redzam: Krievija atteicās no šprotēm, nu mēs uz citiem tirgiem sūtīsim - bet tie apjomi ir niecīgi! Tāpat ar tranzīta kravām: visi termināļi strādā uz Krievijas tranzīta kravām,” pauž Sarmulis.

Laikā, kad Krievijas kravas konsekventi tikšot transportētas, apejot Baltiju, Latvijas ostas zaudēs visvairāk - kaimiņos Klaipēdā dominē vietējās izcelsmes kravas, bet Tallinā pusi ienākumu nodrošina prāmju satiksme. Latvija joprojām ir tranzītvalsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti