Sarunu laikā abas puses vienojās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības "airBaltic" attīstībā.
Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu neesot nosaukta.
Skaidrojot "Ventbunkera" interesi par "airBaltic", Ciniņš norāda, ka "šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā". "Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām "airBaltic" netika paziņots agrāk, taču to veicināja valdības krišana," norāda "Ventbunkera" pārstāvis.
"Šobrīd, kad valda "politiskais juceklis", mēs esam nolēmuši izteikt savu piedāvājumu un sniegt draudzīgu atbalsta plecu, piedāvājot mūsu rīcībā esošus finanšu resursus, lai veicinātu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic"attīstības iespējas," skaidro Ciniņš.
Pēc viņa sacītā, aviācijas nozare visā pasaulē tiek augsti novērtēta un arī "Ventbunkers" to redz kā biznesa perspektīvu, taču "mēs neplānojam šajā nozarē iespraukties par katru cenu". "Mēs esam gatavi izvērtēt dažādus sadarbības variantus, tostarp investīcijas uzņēmumā "airBaltic", paralēli Vācijas investora ieguldījumam."
Jau ziņots, ka viens no lielākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem "Ventbunkers" šonedēļ izteica gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”, aicinot lidsabeidrības vadītāju un uzņēmuma padomi, kā arī Satiksmes ministriju (SM) pārrunāt investīciju iespējas.
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norādīja, ka "Ventbunkera" piedāvājums saņemts pirmdienas, 14.decembra, vakarā. Tas nodots izvērtēšanai "airBaltic", kam cita starpā ir jānoskaidro ieguldījuma nosacījumi - arī to, cik lielu summu potenciālais investors būtu gatavs ieguldīt aviokompānijā.
Jau ziņots, ka 2.decembrī 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršana "airBaltic" atbalstīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet dienu vēlāk to atbalstīja Saeima.
Pirms tam, novembra sākumā, valdība sēdē aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēma pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju.
Vēlāk valdība vēlreiz skatīja šo jautājumu un atbalstīja investora - Vācijas pilsoņa Ralfa Dītera Montāga-Girmesa - piesaisti. Līdz ar to viņš aviokompānijā ieguldītu 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Taču galīgā lēmuma pieņemšana tika uzticēta Saeimai.
Tāpat vēstīts, ka "Ventbunkera" meitaskompānija AS "Latvijas Naftas Tranzīts" (LNT) šoruden par 79,98 miljoniem eiro pārdeva 43,25% AS "Ventspils nafta" (VN) akciju. Tās nopirka lielākais VN īpašnieks - "Vitol" grupai piederošā kompānija "Euromin". Tādējādi "Euromin" pieder vairāk nekā 93% no kopējā VN balsstiesīgo akciju kopskaita.
"Ventbunkera" zināmākie akcionāri ir Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs, kā arī, iespējams, Aivars Lembergs, kuram arestēto mantu pārrauga advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni. No informācijas publiskajos reģistros var nojaust, ka pēdējā gada laikā cita Lemberga oponenta Oļega Stepanova akcijas nonākušas "Vitol" grupas īpašumā.
