Tiesai šis pieteikums jāizskata nākamo divu nedēļu laikā. Maksātnespējas pasludināšanas gadījumā "Liepājas metalurgs" pilnībā pāries maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sagatavot uzņēmumu pārdošanai sešu mēnešu laikā no tiesas lēmuma.
Pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā Velmers sacīja, ka "Liepājas metalurga" maksātnespējas pasludināšana pavērs jaunas iespējas gan pašam uzņēmumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku.
"Protams, uzņēmuma sagatavošana pārdošanai nebūs viegls process. Tā gaitā arī darbiniekiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām, jo maksātnespējas procesa laikā tiks rūpīgi vērtēts, cik darbinieku varēs palikt uzņēmumā, lai veiktu "Liepājas metalurga" uzturēšanu periodā līdz investoru ienākšanai. Mans mērķis būs atrast pircēju, kurš vēlas atjaunot ražošanu un attīstīt uzņēmumu. Tāpēc es darīšu visu, lai ienāktu jauns investors un līdzšinējiem "Liepājas metalurga" darbiniekiem būtu iespēja atgriezties uzņēmumā," norādīja Velmers.
„LM ir ļoti nozīmīgs uzņēmums Latvijas tautsaimniecībai. Ja viņš strādā, viņš arī nesīs labumu ekonomikai turpmāk. Tā kā es domāju, ka tur nevarētu būt šaubas, ka strādājošais uzņēmums varētu būt labākais, kas varētu būt šī procesa rezultātā," saka Velmers.
Pēc paziņojuma par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu „Liepājas Metalurga" akciju cena biržā nokrita gandrīz par 40%.
Tikmēr līdzšinējā uzņēmuma vadība apgalvo, ka viņi joprojām cer uz valsts iejaukšanos šajā procesā. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis pauž nožēlu, ka nedz premjers, nedz finanšu ministrs pēdējās dienās nav varējuši atrast laiku ar viņu satikties. Tomēr piektdien viņam ir paredzēta tikšanās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Vilnītis arī apgalvo, tiesiskās aizsardzības plāns jau no sākuma bija neizpildāms. „Diemžēl, šajā plānā tika iestrādāts un pieprasīts, lai par to aizdoto naudu, ko ir ieguldījusi valsts, „Citadele" un pārējie nodrošinātie kreditori, tiktu TAP ietvaros maksāti 6%, kas ir neadekvāti augsta summa, kas investoram vai arī turpinot strādāt „Liepājas Metalurgam", katru gadu papildus izmaksātu 10 miljonus latu. Tās ir nesamērīgas prasības. Līdz ar to, ja netiek pildīts šis plāns... Jā, viņš netiek pildīts, jo viņā jau pašā sākumā bija ielikts iekšā, ka saprātīgs investors viņu neuzņemsies pildīt," saka Vilnītis.
Viens no akcionāriem Kirovs Lipmans izplatīja paziņojumu, ka pārējie akcionāri, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, ir izdarījuši visu, lai uzņēmums netiktu glābts.
Savukārt administrators jau iepriekš norādīja, ka pēc maksātnespējas atzīšanas daļa no 2000 „Metalurga" darbinieku tiks atlaista. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras pašreizējām aplēsēm tas varētu būt aptuveni tūkstotis, jeb puse no visiem „Metalurga" darbiniekiem. Tā pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina aģentūras direktore Inese Kalvāne. Viņa gan piebilda, ka aģentūra ir gatava uzņemt visus no darba atlaistos.
Kalvāne „Šeit par to bažām nevajadzētu būt. Atbalsts nepieciešamajā laikā un apjomā tiks nodrošināts visiem „Liepājas Metalurga" darbiniekiem. Nav tā, ka kādai programmai tagad būtu limits vai būtu ļoti jāsteidzas vai jāizvietojas rindā pie NVA, lai pieteiktos vienai vai otrai programmai. Par to nevajag uztraukties," saka Kalvāne.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" akcionāri 30.oktobrī nolēma nepalielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, kā tas bija plānots iepriekš. Akcionāru sapulcē tika pārstāvētas 15 884 205 akcijas no 16 981 033 akcijām jeb 94% no akciju kopskaita. Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu netika pieņemts, jo balsojums bija 74,9% nepieciešamo 75% vietā.
"Liepājas metalurga" vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.
Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos. Maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, piebilst FM.
Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.
"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunot tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.
"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".
