Sadaļas Sadaļas

Veldres dēļ plok cerība uz ļoti labu labības ražu

Ne viena vien lauksaimnieka cerības iegūt ļoti labu ražu var arī nepiepildīties – daudzviet Latvijā labība sākusi krist veldrē. Zemnieki šoreiz mazāk vaino lietaino laiku,  bet gan pašu pieļautās kļūdas. Labība labi pārziemoja, un vietām dāsnāk izsmidzināts slāpeklis, kā arī par maz vai nelaikā lietots augšanas regulators. Šovasar lauksaimniekus nepatīkami pārsteigusi arī dzeltenā rūsa, kas, laicīgi nepamanīta, var nodarīt lielu postu.

„Tā kā ar rulli pāriets pāri. Ja neizdara visu līdz galam, tad tur arī ir atbilde. Šajā gadījumā pats apzinos, ko neesmu izdarījis. Otro reizi augšanas regulācija nenotika. Novēloju jautājumu, tāpēc arī to neizdarīju,” atzīst Durbes novadā zemnieku saimniecības „Birztalas 1” īpašnieks Ludvigs Jerumanis. Viņš gan nenokar degunu, jo apzinās savas kļūdas, vienlaikus pajoko, ka par saviem bēdīgā paskata labības laukiem saņemot jau pārāk daudz līdzjūtību.

Saimnieks stāsta, kā minerālmēslu daudzums ietekmējis ziemas kviešus: „Tās minerālmēslu devas šķirnei 'Edvīns' bija par smagu. Tā arī ir atbilde.”

Ludvigs Jerumanis ir viens no kooperatīva „Durbes grauds” biedriem. Veldre piemeklējusi arī citus kooperatīva zemniekus, stāsta „Durbes grauds” agronome Elisona Jurkovska. Pašmāju šķirni 'Edvīns' sējuši daudzi, bet situācija atšķiras.

„Kā kurš saimnieks ir nostrādājis, kā mēslojis un kā licis regulatorus. Esmu redzējusi laukus, kas nav saveldrējušies, bet ir arī lauki, kur ir pamatīgi. 'Edvīns' [veldrē] tāpēc, ka garstiebrains. Paši selekcionāri teikuši, ka vismaz divas reizes ir jāregulē. Šogad labība labi pārziemoja, viss saceroja, masa veidojās liela, varēja pat trīs reizes likt regulatoru. Nezinu, vai to kāds mūsu pusē ir darījis. 'Edvīns\ ir agrāks, ātrāka gatavība, tāpēc neizturīgāks, bet kritīs arī citas šķirnes,” skaidro Jurkovska.

Pavasarī daudzi cerēja, ka būs laba raža, tāpēc arī kārtīgi samēsloja, uzsver zemnieku saimniecības „Burtnieki” īpašnieks Aivars Zalcmanis. Labība nevarēja nekrist. Viņa saimniecībā veldrē sakrituši rudzi. Zalcmanis savā saimniecībā, kas atrodas Laidu pagasta Sermītē, regulatoru izmantoja divas reizes, bet

kur dāsnāk samēslots, vajadzēja regulatoru izmantot trīs reizes. Saimnieks uzskata, ka raža jebkurā gadījumā varētu būt laba, jo veldre nevienu bankrotā nav iedzinusi, vēl jo vairāk atceroties, cik kritiska bija situācija pērn, kad labība Latvijā izsala: „Veldre neko neskādē. Skādē kulšanas laikā veldrē slikts laiks. Vajag sausu laiku.

Veldre slapjā vasarā sadīgs. Ja sadīgs, tad labākajā gadījumā tā būs lopbarība, bet ja dīgums būs virs 10 % no visas masas, tad es nezinu, kas tad ir, tad nevienam to vairs nevajag.” 

Kurzemes pusē zemnieki min dažādas šķirnes, kas sākušas krist veldrē, tas ir ne tikai 'Edvīns',  bet arī 'Fredis' un 'Skagen'. Zemnieks Ludvigs Jerumanis cer, ka nepiepildīsies senču ticējumi: ja 10.jūlijā - septiņu brāļu dienā - Latvijā lija lietus, kas tā arī notika, tad līs septiņas nedēļas: „Varbūt, ka tas nenotiks. Ir tā bijis, ka dažas dienas paspīd saule un atkal līst. Tad sanāk, ka praktiski līst līdz septembrim arī kulšanas laikā.”

Līdztekus šīm nedienām, daudzviet Kurzemē parādījusies arī dzeltenā rūsa, kas, laicīgi nepamanīta, var nodarīt lielu postu sējumiem. Labāka situācija būs tiem, kuri būs paspējuši nosmidzināt savus graudaugu sējumus pret šo slimību. Agrāk dzelteno rūsu Latvijā novēroja retāk, taču jau otro gadu tā parādījusies daudz lielākās platībās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt