Atbalsta jauno nodokļu reformas piedāvājumu
Kopumā valdības sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija – atbalsta nodokļu reformas jauno piedāvājumu, kas paredz progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu un sociālo iemaksu palielināšanu.
Lai arī pēdējo dienu laikā gan arodbiedrības, gan uzņēmēju organizācijas bija nākušas klajā ar visai negatīviem vērtējumiem par valdošās koalīcijas partiju piedāvājumu nodokļu reformai, nu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālie partneri to atbalstīja.
Lielākos iebildumus izteica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ja mēs saucamies par partneriem, mēs neuztveram šo kā partnerību, ja kaut kur citur jau ir izlemts un mēs vienkārši tiekam informēti.”
Turpretī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) ir pārliecināta, ka jaunais piedāvājums atrisina vairākas problēmas, ko nebija izdevies atrisināt sākotnēji piedāvātajās nodokļu politikas pamatnostādnēs. Proti, ir izdevies vienoties par finansējuma modeli veselības aprūpei, kam plānots novirzīt daļu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, vienlaikus palielinot to likmi par vienu procentpunktu.
Tāpat jaunais piedāvājums nodrošināšot, ka valsts budžeta deficīta apjoms nepieaug tik strauji kā tas augtu, īstenojot sākotnējo piedāvājumu. “Fiskālā ietekme nākamajā gadā būs apmēram 200 miljoni eiro. Lai novērstu jebkādas diskusijas ar Eiropas Komisiju par to, vai mūsu budžeta deficīta līmenis atbilst strukturālam deficīta līmenim, kas Latvijai noteikts 1,7% no IKP, tad ar reformas pakāpenisku ieviešanu jāietaupa 139 miljoni eiro,” skaidro ministre.
Par solidaritātes nodokli vēl diskutēs
Plašākas diskusijas Nacionālajā trīspusējā padomē izvērtās lielo algu sakarā. Iepriekš premjers norādīja, ka lielajām algām, palielinot ienākumu nodokli, atcels solidaritātes nodokli. Tomēr tā gluži nav.
Piedāvāts sadalīt solidaritātes nodokli, daļu novirzot iedzīvotāja ienākuma nodoklim, daļu – otrajam pensiju līmenim un daļu – “veselības nodoklim”. Tāpat paredzēts 1% no lielajām algām novirzīt kā sociālo nodokli, kas paredzēts veselības aprūpes finansēšanai un garantē valsts veselības apdrošināšanu. Tāpat plānots pacelt solidaritātes nodokļa slieksni un ieturēt to no ienākumiem, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā, nevis 52 400 eiro, kā tas ir pašlaik.
Taču piedāvājums paredz arī 17,09% no lielajām algām saglabāt kā solidaritātes nodokli jeb nepersonificēto sociālo iemaksu, par ko arī valdībai ir domstarpības ar sociālajiem partneriem.
Valdības piedāvājums paredz sadalīt “solidaritātes nodokli” jeb valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kurus pašlaik ietur 34,09% apmērā no algām, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā:
- 11% no algām virs šiem “griestiem” novirzīt iedzīvotāju ienākuma nodoklim (līdz ar to kopēja IIN likme būtu 31%);
- 6% novirzīt 2.pensiju līmenim;
- 17,09% Finanšu ministrija piedāvā ieturēt kā solidaritātes nodokli, par ko arī varētu diskutēt līdz pirmdienai.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pieļāva, ka darba devēji varētu atbalstīt šādu variantu, taču ar nosacījumu, ka pensiju otrajam līmenim novirzītu lielāku daļu no algas, attiecīgi “solidaritātes nodoklim” atstājot mazāku.
Bet skarbāks bija LTRK valdes loceklis Jānis Endziņš: “Tas ir traki daudz. Ja mēs zinām Franciju, kur pieņēma lēmumu 75%, ar ko tas beidzās – Depardjē dzīvo Krievijā. Vai Francijai no tā labāk? Te ir līdzīgi."
Uzņēmēju pārstāvji būtu gatavi piekāpties, ja to daļu, ko novirza konkrētās algas saņēmēja pensijai, proti, minētos 6% palielinātu, attiecīgi samazinot to daļu, kas aiziet kopējā budžetā. Arī ministru prezidents Māris Kučinskis ir gatavs to apspriest:
“Valdības atbilde ir “jā”. Mēs varam runāt par proporcijas maiņu, pirmdien uz koalīciju sagatavot iespējamās izmaiņas šajās proporcijās.
Mēs nevaram dot solījumus, bet pirmdien šis jautājums tiks apspriests.”
Paralēli veselības aprūpes finansēšanas likums
Nacionālās trīspusējās sadarbības padome arī vienojās, ka paralēli nodokļu reformas iedzīvināšanai tiks virzīts arī Veselības aprūpes finansēšanas likums. Veselības ministrijai nekavējoties jāuzsāk veselības finansēšanas likumprojekta izstrāde. Sociālie partneri atbalstīja iepriekš Sadarbības padomes pieņemto lēmumu rast papildu finansējumu veselības aprūpei, palielinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, gan darba devēju, gan arī darbinieku iemaksas palielinot par pusprocentpunktu, informēja Valsts kanceleja.
Uz Veselības aprūpes finansēšanas likums virzīšanu uzstāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris: “Mēneša laikā tiek parādīts, kā jautājums tiks atrisināts, tajā skaitā, kā mediķu algas beidzot tiks pienācīgi paaugstinātas. Un ja pieņemam, ka šis likumprojekts saņem valdības atbalstu virzīšanai Saeimā, apstiprināšanai steidzamības kārtā līdz budžeta projekta apspriešanai, tas varētu būt ieņemami.”
Pirmie ar nodokļu reformas ieviešanu saistītie likumprojekti valdības dienaskārtībā nonāks jau nākamnedēļ. Gan nodokļu likumu izmaiņas, gan jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu plānots pieņemt vēl pirms diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, proti, šovasar.
Arī ēnu ekonomikas pakarošana un progresīvs ienākuma nodoklis
Savukārt atbilstoši Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē atbalstītajiem priekšlikumiem jāsagatavo attiecīgie tiesību aktu projekti straujākai ēnu ekonomikas mazināšanai un jāvirza apstiprināšanai Ministru kabinetā, Saeimā vai budžeta likumprojektu pakā.
Nākamnedēļ, kad valdība plāno sākt skatīt reformas ieviešanai nepieciešamos likumprojektus, vēl plānots vienoties par to, cik liela būs progresīvā ienākuma nodokļa maksimālā likme, kas būs jāmaksā par ienākumiem, kas pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Muhlinkins nodomu ieviest progresīvo ienākuma nodokli sauc par soli pareizā virzienā
“Būtībā mēs esam nolēmuši nezaudēt reformas pamatmērķi – nevienlīdzības mazināšanu. Turklāt nevienlīdzības mazināšanu starp tiem, kas maksā un tiem, kas nemaksā nodokļus (..) Izvērtējot pēdējās iniciatīvas, mēs tomēr secinājām, ka neto darba samaksas lielums zemo un vidēji augstu algu sektorā pieaugs atbilstoši nodokļu reformas iecerēm. Mēs uzskatām, ka tas ir progresīvi,” pauda Muhlinkins.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir arī citas vēlmes – piemēram, minimālo algu, kas nākamgad paredzēta jau 430 eiro apmērā, iepretim šā brīža 380 eiro, tomēr palielinātu pakāpeniskāk, jo citādāk daļa uzņēmēju bankrotēšot. Tāpat vajagot domāt par uzņēmēju piesaistīšanu pašvaldībām, piemēram, daļu no Uzņēmumu ienākuma nodokļa novizot to budžetos vai arī daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa virzīt pašvaldībai, kurā dzīvo, un daļu – kurā strādā. Par to gan nav vēl detaļās spriests.
Jau ziņots, ka sākotnēji nodokļu reforma paredzēja arī atteikties no pērn ieviestā un uzņēmēju asi kritizēto solidaritātes nodokli. Taču vēlāk, meklējot iespējas palielināt finansējumu veselības aprūpei un dramatiski neaudzēt budžeta deficītu, piedāvāts šo nodokli tomēr saglabāt. Neapmierinātību ar to pauda uzņēmēju un darba dēvēju organizācijas, norādot, ka šīs nodoklis ir ieviests tikai, lai lāpītu budžeta caurumu, un tas nav arguments, turklāt tādā gadījumā nodokļu reforma nemotivē maksāt lielas algas legāli.
Pašlaik solidaritātes nodokli iekasē no lielajām algām un tā likme ir vienāda ar sociālā nodokļa likmi – 34,09%, taču šie ieņēmumi nonāk nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā, līdz ar to šī nodokļa maksātāji nesaņem lielāku sociālo apdrošināšanu.
