Saskaņā ar likumu VZD katru gadu, balstoties uz tirgus informāciju, sniedz apstiprināšanai valdībā kadastra vērtību projektu. No kadastrālās vērtības atkarīgs nekustamā īpašuma nodoklis, nodevas, ja mainās zemes īpašnieks, tā ietekmē arī piespiedu nomas maksas aprēķināšana, to ņem vērā nomas maksas aprēķinos.
Kalniņš atzina, ka kadastra vērtības dažviet varētu pieaugt par 40% - 50%, un valdība diskusijas atlika uz divām nedēļām nodokļu jautājumu dēļ. Dienests kadastra vērtības aprēķināja ļoti rūpīgi, apskatot tirgus darījumus, izslēdzot ārzemnieku darījumus, kā arī darījumus ar mazas platības lauksaimniecības zemēm, kuras, visticamāk, kāds nopircis apbūvei, piemēram, kāda ezera krastā.
Nodokļu jautājumā būs jāatrod kompromiss, taču, visticamāk, tas būs nodokļu politikas jautājums, nevis kadastrālo vērtību pārskatīšanas jautājums.
Kalniņš uzsvēra, ka dienestam nav šaubu par noteikumu objektivitāti un tirgus datu analīzes pareizību. Aprēķinam ir pamatojums uz 56 lapām, kuru „tie, kas lemj, neviens nav lasījis”, pieļāva Kalniņš.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka ir saprotams uzdevums pielīdzināt kadastra vērtības tirgus vērtībām, taču nav saprotami, kāpēc šobrīd prioritāri to dara lauksaimniecības zemēm.
Viņa norādīja, ka pašlaik daudziem ekskluzīvajiem īpašumiem, piemēram, jaunajiem projektiem Jūrmalā, kadastra vērtība ir vien 20% no tirgus vērtības, un vispirms vajadzētu palielināt kadastrālo vērtību šajā dārgajā segmentā.
Savukārt DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pauda pārliecību, ka kadastra vērtība ir jātuvina tirgus vērtībai, kas ļaus arī palielināt nodokļa ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Viņš sprieda, ka pēdējos gados lauksaimnieku ienākumi arī auguši, jo bija labas cenas pārtikai un pieauga arī ES tiešmaksājumu apjoms.
Jau ziņots, ka Valsts zemes dienestā tapušais plāns paredz kadastrālās vērtības pieaugumu zemei un lauku zemei vidēji par 30%. To jau iepriekš par nepieļaujamu nodevēja premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Par gaidāmām izmaiņām zemniekiem bijuši neskaitāmi sarunu raundi ar iesaistīto ministriju un citām iestādēm, taču nekādas izmaiņas nav panāktas.