Šāda prasība būtu iekļauta likumā par budžetu un finanšu vadību. Tādā veidā, prezidenta ieskatā, būtu nodrošināta lielāka parlamenta kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi.
“Manā ieskatā, ikgadējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes process nav efektīvs. Tas nenodrošina iespēju veikt visaptverošu valsts budžeta izdevumu izvērtēšanu,'' sacījis Vējonis. "Netiek identificēta fiskālā telpa, kuras ietvaros varētu tikt finansētas Nacionālajā attīstības plānā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes. Tāpat nepilnīgi tiek izvērtētas un īstenotas iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem”, viņš norādījis.
Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda atbalstu prezidenta iniciatīvai, ņemot vērā Valsts kontroles budžeta revīzijās konstatēto.
Revidējot aizvadītā saimnieciskā gada pārskatu, Valsts kontrole konstatēja, ka budžets netiek izstrādāts tā, lai nodrošinātu budžeta politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. Tāpat Valsts kontrole secināja, ka budžetā iespējams rast līdzekļus jaunām iniciatīvām. "Bet, kas nenotiek, nenotiek šo budžeta bāzu pārskatīšana," teica valsts kontroliere.
"Līdz ar to šie ierosinājumi, kas ir izteikti likumā, mūsuprāt, ir ļoti atbalstāmi,” teica Krūmiņa. "Ja mēs paskatāmies realitātē, tad acīmredzot tam ir jābūt ļoti strikti likumā noteiktam, lai nebūtu nekādas iespējas no tā izvairīties."
Krūmiņa pieļāva, ka budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana būtu jāuzdod Finanšu ministrijai, bet jautājums ir - kas vērtētu pašas Finanšu ministrijas izdevumus.
