De Facto

Nav teritorijas plāna – nav skaidrības

De Facto

De Facto - ko darīt ar Uzvaras pieminekli un vai mainīsies Latvijas draudzīgās attiecības ar Ungāriju?

Neprasīs novērtēt vēja staciju ietekmi uz vidi

Vēja parku veidošanā ierosina atteikties no ietekmes uz vidi novērtēšanas

Lai paātrinātu lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstību, jau pēc Lieldienām uz valdības galda jānonāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotam likumprojektam par esošo procedūru atvieglošanu. Un viens no ministrijas priekšlikumiem ir atteikties no ietekmes uz vidi novērtēšanas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

ĪSUMĀ:

  • Piecu gadu laikā Latvijas valsts mežos plānots uzbūvēt vēja stacijas ar kopējo jaudu ap 800 megavatiem.
  • Kopš 2015. gada vēja elektrostaciju jauda augusi minimāli, bet pēdējos četros gados pieauguma vispār nav bijis.
  • Lai attīstītu vēja parku Latvijā, nepieciešami aptuveni divi, trīs gadi staciju saskaņošanai, bet vēl aptuveni pusotrs – to uzbūvēšanai.
  • Lielas jaudas parku (50 MW un vairāk) izveidei tagad paredzēts ieviest īpašu saskaņošanas kārtību, atsakoties no ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanas.

Tiesa gan, uzņēmēji saka, ka šī procedūra netraucē un viņi plāno to veikt, pat ja valsts to neprasīs. Jau izskanējušas aizdomas, ka šādas izmaiņas varētu būt izdevīgas spekulantiem. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) to noliedz, uzsverot, ka to novērsīs drošības naudu iemaksa valsts budžetā un tā būšot pietiekami liela.

Vērienīgi plāni

Vērienīgi plāni vēja elektrostaciju būvēšanai ir valsts uzņēmumam “Latvenergo”. Saskaņā ar valdības nolemto, tas notiks sazobē ar “Latvijas Valsts mežiem”, izveidojot jaunu kopuzņēmumu. Iecere paredz tuvāko piecu gadu laikā Latvijas valsts mežos uzbūvēt stacijas ar kopējo jaudu ap 800 megavatiem.

“Tas ir salīdzināms ar, piemēram, Pļaviņu HES visu agregātu kopsummu - tā kā diezgan iespaidīgs kopējais apjoms ir, un plānots, ka vēja parki būs dažādos Latvijas nomaļos nostūros, tādā veidā arī izmantojot dažādas vēju stundas, kas varbūt ir vienā Latvijas nostūrī vai otrā,” saka VAS “Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Šogad jau izsludināti vairāki ietekmes uz vidi novērtējumi iespējamiem projektiem Smiltenes, Limbažu, Ludzas, Ventspils un Aizkraukles novados. “Latvenergo” plāni būvēt vēja stacijas bijuši jau iepriekš, taču, kara radītā ietekme uz enerģijas tirgu, liek rīkoties straujāk. Lieli plāni ir arī vairākiem privātiem uzņēmējiem. Ekonomikas ministrijā uzsver – tagad vēja enerģijas ražošanu nav paredzēts nekādā veidā subsidēt.

Līdz šim vēja enerģija attīstīta nesteidzīgā tempā

“Mēs redzam, ka visā elektrības ģenerācijā jāstrādā brīvā tirgus apstākļos. Un šobrīd šīs tehnoloģijas ir attīstījušās arī tiktāl, ka mēs spējam strādāt arī brīvā tirgus apstākļos, bez nekādām subsīdijām un dotācijām, un šīs cenas ļoti labi konkurēt ar fosilās ģenerācijas izmaksām,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pagaidām vējš Latvijā saražo tikai niecīgu daļu no kopējā enerģijas apjoma. Turklāt kopš 2015. gada vēja elektrostaciju jauda augusi minimāli (no 69 MW līdz 78MW), bet pēdējos četros gados pieauguma vispār nav bijis.

Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā jau šobrīd vēja jaudu apjoms ir ievērojami lielāks - 320 MW un 546 MW. Lai attīstītu vēja parku Latvijā, nepieciešami aptuveni divi, trīs gadi staciju saskaņošanai, bet vēl aptuveni pusotrs – to uzbūvēšanai, aprēķinājusi Vēja enerģijas asociācija.

“Ekonomikas ministrija arī saņēma uzdevumu no valdības nākt un risināt daudz plašāk, paskatīties, kādā veidā mēs varētu arī stimulēt sauszemes spēju attīstību, vēja parku attīstību uz sauszemes.

Un šis bija viens no tādiem posmiem, ko uzņēmās kolēģi no Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas - kādā veidā var uzlabot un precizēt visu šo procedūru, kas ir saistībā ar ietekmi uz vidi, novērtējumu,” saka Šaicāns.

Ierosina atvieglot saskaņošanas kārtību

Lielas jaudas parku (50 MW un vairāk) izveidei tagad paredzēts ieviest īpašu saskaņošanas kārtību. Taču tā izslēgs līdz šim būtisku prasību – ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanu. Uzņēmēji kā lielāku problēmu sauc tieši nākamo soli, kad parkus apstādina iedzīvotāju vai pašvaldību iebildumi.

Par atļauju procesa paātrināšanu šobrīd diskutē arī Eiropas Savienības līmenī un tā iesaka jau laikus nacionālā un reģionālā līmenī noteikt vēja parkiem atvēlamās teritorijas. “(..) teritorijas, kur vēja parki jau savā ziņā ieplānoti, un tādā veidā arī šajā konkrētajā detalizētajā projekta ietekmes uz vidi novērtējumā mums nav jāskatās tik ļoti dziļi, tam nav jābūt tik vērienīgam saskaņošanas procesam,” stāsta enerģētikas politikas eksperte no biedrības “Zaļā brīvība” Krista Pētersone.

VARAM prezentētajā ziņojumā par plānotajiem risinājumiem, lielos vēja parkus ar jaudu virs 50 megavatiem plānots noteikt kā nacionālo interešu objektus. To būvniecību akceptētu jau valdības līmenī, tostarp, izvērtējot arī īpašnieka atbilstību Nacionālās drošības likumam. Savukārt līdz šim prasīto Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) aizstātu vien ar tehniskajiem noteikumiem. Papildus gan būs prasības attiecībā uz vidi, bet kādas – pagaidām nav precīzi zināms.

“Varbūt tas galvenais konflikta jautājums šobrīd tādā viedokļu apmaiņu veidā ir, vai mēs varam atrast tādu alternatīvu, kur mēs visus šos augstos vides kritērijus saglabājam, bet tomēr, no vienas puses, it kā apejam tādas iestrādātās procedūras, kuras arī pašas par sevi, protams, ir uzlabojamas bet, vai tā alternatīva ko, mēs tagad it kā varētu pieņemt tādā ļoti ātrā laikā vai tā sniegs to vēlamo efektu. Un vai tie projekti, kas tādā veidā tiks virzīti jau kā nacionālo interešu objekti, būs tādi, par ko mēs paši būsim apmierināti kā sabiedrība kopumā,” saka Pētersone.

Var rasties jaunas problēmas

Atteikties no ietekmes uz vidi novērtējuma nav bijusi viņu iniciatīva, uzsver “Latvenergo”. Arī nozares asociācija uzskata, ka IVN procedūra būtu saglabājama. Turklāt IVN kalpo ne vien dabas aizsardzībai, bet arī attīstītājiem un investoriem kā garantija, ka vēlāk netiks apstrīdēts parka tiesiskums.

“Atteikšanās tiešā veidā no ietekmes uz vidi pētījuma liekas diskutabls jautājums, drīzāk mēs to neatbalstītu tiešā veidā. (..) būs tālāk likumprojekts, kurš tiks apspriests, un tad jau redzēsim, kāda ir konkrētās implementācijas. Bet tas, kas ir vienojoši skaidrs, ka noteikti nedrīkst izmest prasības pret vidi,” saka Cikmačs.

Vēja enerģijas asociācijas ieskatos, atteikšanās no stingrajām vides izvērtējuma prasībām var radīt jaunas problēmas.

Un kā vienu no tām pieļauj spekulāciju ar saskaņotām atļaujām, pie kurām ir vieglāk tikt, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

“Piemēram, projektu attīstītāji, kuriem patiesībā nemaz nav kapacitātes VES projektu realizēšanā, varēs viegli saņemt jaunu jaudu ieviešanas atļaujas un vienlaikus arī rezervēt pārvades sistēmas jaudas, liedzot tās izmantot kvalificētiem nozares uzņēmumiem.

Lai pret to nodrošinātos, ja patiešām atteiksimies no IVN, ierosinām paredzēt būtiskus drošības naudas apmērus par katru pārvades jaudas rezervēto MW (..),” uzskata Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Daļa peļņas būs jānovirza vietējai sabiedrībai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) sola, ka likumā būs iestrādāta prasība pēc ievērojamas drošības naudas, kas paliks valsts kabatā, ja piecu gadu laikā vēja parku neuzbūvēs. Iecere par atteikšanos no IVN, aizstājot tos ar tehniskajiem noteikumiem, esot radusies diskusijās ar ekspertiem, bet ministrs nenosauc, kurš tieši to piedāvājis kā risinājumu.

“Šajos tehniskajos noteikumos, kas ir paredzēts, kurus būs paredzēts izdot Valsts vides dienestam, tiks iekļautas arī vides aizsardzības prasības, un papildus arī tālāk Ministru kabinets pieņems lēmumu par šo nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu un noteiks arī noteikumus gan teritorijas izmantošanai, gan arī elektroenerģijas ražošanai. Tur ir vēl papildus elementi, ko mēs varam noteikt attiecībā uz vides aizsardzības prasību ievērošanu,” saka Plešs.

Savukārt, lai mazinātu pašvaldību iebildumus, plānots, ka neliela daļa no vēja parku peļņas būs jānovirza vietējai sabiedrībai.

Uzņēmēju ieskatā būtu nepieciešams pārskatīt vairākas prasības attiecībā uz vēja elektrostaciju izvietošanu, kas, attīstoties tehnoloģijām, vairs nav aktuālas.

Līdz galam vēl nav atbildēts arī jautājums, vai ietekmes uz vidi novērtējuma atcelšana nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu par to, kādos gadījumos tā jāveic.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt