Krievijas izraisītais karš Ukrainā atbalsojies enerģijas krīzē, un tas manāms arī Polijā. Cenas kāpj. To intervijā Latvijas Radio savās mājās Varšavā pie kafijas tases atklāja arī liberālā poļu izdevuma "Gazeta Wyborcza" Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis: "Iepriekš maksājām 300 zlotus, tagad jāmaksā 800 tikai par elektrību vien. Visā valstī bažas par elektrības cenu pieaug."
Eiropas Savienība ir prezentējusi plānu ar nosaukumu "REPowerEU" plānu, lai izbeigtu bloka atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Šo mērķi paredzams sasniegt arī ar atjaunojamās, piemēram, vēja enerģijas paātrinātu ieviešanu.
Polija vēl pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā meklēja veidus, kā diversificēt enerģijas avotus un samazināt melnā zelta jeb ogļu izmantošanu. Karš šo procesu licis paātrināt.
Polijai ar savu garo Baltijas jūras piekrasti bija viena no visstraujāk augošajām vēja nozarēm Eiropā pirms 2016. gada, bet tad vēja parku attīstība teju apstājās. To nobremzēja valdības noteikumi, kas liedza dzīvojamo ēku tuvumā būvēt vēja parkus, tādējādi faktiski bloķējot jaunus sauszemes vēja parku projektus.
"Ogļu ieguves lobijs bija spēcīgs, un tas vienmēr atbalstīja partijas "Likums un taisnīgums" vadīto valdību. Tādēļ valdība noteica, ka visi šie alternatīvie avoti ir muļķības, tās ir kreiso runas un pāreja nekad nenotiks, un ka tikai ogles ir pamata enerģijas avots," pastāstīja Veļinskis.
Lai gan šī gada jūlijā valdība beidzot šos noteikumus ievērojami atviegloja, paverot ceļu sauszemes vēja parku projektu attīstībai, tomēr tie joprojām ir iestrēguši parlamentā.
Viesojoties Varšavā esošajā domnīcā "Instrat", eksperts Mihails Smoļens norādīja, ka jūras vēja parkiem Nacionālajā enerģijas stratēģijā ir galvenā loma kā atjaunojamiem resursiem un savlaicīga to attīstība ir būtiska, jo Polijas vecākās ogļu spēkstacijas plānots slēgt ap 2026. gadu. Tomēr realitātē jūras vēja parku attīstība atļauju dēļ ir aizkavējusies, bet sauszemes parku attīstība ierobežojumu dēļ būtībā stagnē.
Smoļens gan saglabā optimismu: "Kopumā valdībā ir izpratne, ka tā ir enerģija, kas var tikt ieviesta diezgan ātri un var mazināt mūsu atkarību no oglēm un gāzes. Te pat nav runas tikai par klimata politiku, bet tas vienkārši ir labi mūsu ekonomikai un enerģētikas drošībai."
Kā sarunā Polijas Vēja enerģijas asociācijas birojā Varšavā skaidroja asociācijas direktors Pjotrs Čžopeks, vējš kā elektroenerģijas resurss aiz akmeņoglēm un brūnoglēm šobrīd Polijā ieņem trešo vietu. Aptuveni 20 teravatstundas elektrības gadā Polijā tiek saražots ar vēja enerģiju. Eiropas fondu līdzekļu daļa vēja parku attīstībā neesot liela, jo pārsvarā investīcijas nāk no Polijas un ārvalstu investoriem. Būvniecības izmaksas līdzīgas kā citviet Eiropā, un projektos pārsvarā iesaistīti ārvalstu uzņēmumi.
Plāni vēja parku būvniecībai jūrā un uz sauszemes ir, taču lielu lomu attīstības tempā spēlēs tas, vai un kad atvieglotie valdības noteikumi sauszemes vēja parku būvniecībai tiks apstiprināti parlamentā.
"2026. gadā mums vajadzētu būt pirmajai elektrībai no jūras vēja parka.
Līdz 2027. beigām mums būs aptuveni 6 gigavati elektrības no jūras vēja. Līdz 2030. gadam, visticamāk, sasniegsim 8 gigavatus, bet līdz 2040. gadam mums ir potenciāls aptuveni 18 vai 19 gigavatiem. Bet 2050. gadā pieņemam, ka tie būs vairāk nekā 30 gigavati. Par sauszemes vēja parkiem ir grūti teikt. Mēs lēšam, ka līdz 2050. gadam tie varētu būt 35–40 gigavati, bet tas atkarīgs no regulējuma, kādi būs valdības mērķi un plāni,'' ieskicēja Čžopeks.
Jā, plāni par attīstību ir. Piemēram, 2020. gadā astoņu Eiropas Savienības valstu enerģētikas ministri Baltijas jūras reģionā un komisāre Kadri Simsone parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās ciešāk sadarboties jūras vēja enerģijas jomā Baltijas jūrā. Tomēr eksperti minējuši, ka straujāk jāseko praktiskiem soļiem.
Žurnālists Bartošs ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība nevar piespiest Poliju īstenot ''zaļo'' pāreju, ja to nevēlas pati Polijas valdība:
"Eiropas Savienība nevar vienkārši atnākt un pateikt – mēs jūs varam piespiest sākt būvēt vēja parkus Polijā.
Ja valdība tam nepiekrīt, tad tur neko nevar darīt. Es ceru, ka vēlētāji sapratīs to un vienkārši nomainīs valdību un ka jaunā valdība rīkosies. Bet mums jāgaida līdz pavasarim."
Jūras vēja enerģijas izmantošana ir Eiropas Zaļā kursa īstenošanas pamatā, un Polijas Vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka divas trešdaļas poļu atbalsta sauszemes vēja parka esamību savas mājas tuvumā. Lielākā daļa poļu atbalsta arī atjaunojamo enerģijas avotu attīstību kopumā. Taču daļa politiķu Polijā vismaz pagaidām, šķiet, īpaši nevēlas steigties ar vēja enerģijas attīstību valstī.
