Par eksportspējīgāko uzņēmumu kļuva audio risinājumu uzņēmums "Sonarworks", kas gada laikā eksporta apjomu palielinājis par 40%, bet speciālbalvu "Eksporta čempions" saņēma uzņēmums "Karavela", kas savu produkciju eksportē uz 46 valstīm un gada laikā eksporta apjomu palielinājis par 28%, kā arī attīstījis inovatīvu produktu līniju – vegānos konservus.
Konkursu "Eksporta un inovācijas balva" rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar sadarbības partneriem. Nominācijā "Uz zināšanām balstīta inovācija" visaugstāko novērtējumu šogad saņēma uzņēmums "Lightspace technologies", kurš izstrādājis unikālas papildinātās realitātes brilles, ko varēs izmantot gan digitālajā ķirurģijā, gan montāžas procesos ražošanā. Lai gan šobrīd izstrādāti prototipi un pats produkts tirgū būs pieejams nākamā gada aprīlī, interese par to ir liela, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Madara Kalniņa-Kalnmale.
"Kad mūsu konkurenti ierauga mūsu attēla kvalitāti, tad visiem skaidrs, ka neko labāku neviens līdz šim nav varējis izstrādāt," uzsvēra Kalniņa-Kalnmale. "Jo būtiskākā atšķirība ir tā, ka visi mūsu konkurenti spēja attēlot attēlu divu metru attālumā, mēs to varam izdarīt jau, teiksim tā, no degungala. Ideja radās pirms septiņiem gadiem – sākt strādāt ar 3D displejiem. Veicot padziļinātu izpēti, kā vispār strādā cilvēka acs, kā mēs uztveram attēlu, kā mēs spējam interaktīvi rīkoties ar attēlu, mēs pamazām nonācām pie tā, ka mēs gribam šos lielos 3D displejus pārvērst mazākas formas faktorā un ielikt brillēs. Veselības aprūpe ir tā niša, kur mēs jūtam vislielāko tirgus vilkmi, jo
neviens līdz šim nav spējis radīt un sniegt tik labu attēla kvalitāti, lai to spētu izmantot ķirurģijā.
Pārsvarā tās ir visas valstis, kur atrodas mūsu sadarbības partneri, lielākā daļa no tiem ir ASV, pārējās ir Eiropā – Vācija, Slovākija, Somija, Zviedrija."
Uzņēmums "Peruza" Latvijā strādā 30 gadus. Šajā laikā no ražošanas iekārtu un līniju ražotāja zivju pārstrādei tas kļuvis par uzņēmumu ar lielāko konstruktoru biroju Baltijā un jau piecus gadus izstrādā robotizētas un automatizētas ražošanas iekārtas un līnijas dažādām nozarēm.
"Pirms pieciem gadiem mēs realizējām pirmo mūsu robotizācijas projektu tepat "Cēsu alum"," pastāstīja "Peruza" valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi. "Mēs nekad nebijām to darījuši, bet mūsu atvērtība un, vēl kas būtiski, ja rada sajūtu par to, kurp virzās pasaule, kādas ir vajadzības, ļāva mums pieņemt šādu lēmumu, ko daži kolēģi nosauca par traku lēmumu – pirmo reizi uzņemties veidot robotizācijas līniju, ko nekad iepriekš nebijām darījuši. 30 gadu laikā esam nonākuši līdz tam, ka esam spējīgi realizēt robotizācijas un automatizācijas projektus, un to esam izdarījuši vairāk nekā 10 gadījumos jau šeit Latvijā. Esam arī sākuši eksportu, un esam ļoti sarežģītu robotizācijas projektu realizējuši Islandē, ar ko ļoti lepojamies, kur ir sadarbspējīgi roboti, kas spēj strādāt blakus cilvēkiem un ļoti mainīgā vidē spēj pakot dažādus produktus; ļoti sarežģīts projekts."
Eksporta un inovācijas balvas žūrijā vairāk nekā 10 gadus darbojas Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Viņa vērtē, ka uzņēmumi, kas piesakās konkursam, protams, ir ambiciozāki un uzņēmīgāki. Rutkovska
uzteic gan Latvijas uzņēmēju spēju rast jaunus risinājumus ražošanas un pārdošanas procesiem, gan spēju tikt galā ar pandēmijas izaicinājumiem.
"Uzņēmumiem ir nācies pārvarēt grūtības ar visiem piegāžu ķēdes traucējumiem, nācās meklēt daudz dažādus papildu variantus un alternatīvas, kā sarūpēt dažādus izejmateriālus, kas bija kļuvuši par globālu deficītu," pastāstīja Rutkovska. "Un otra problēmu joma ir dažādu cenu sadārdzinājums, kas vairs nav tikai energocenas, bet, piemēram, graudaugu cenas, kas ir sadārdzinājušās. Droši vien pandēmijas mācība ir bijusi par to, ka cilvēkkapitāls tomēr ir tik trausls. Saslimuši darbinieki vai dažādas vakcinācijas prasības – tas, protams, ir nācis vēl ar jauniem izaicinājumiem, kas uzņēmumam jāpārvar. Tādēļ domas par dažādu ražošanas procesu automatizāciju ir bijušas šajā laikā vēl intensīvākas un tas, protams, arī veicina zināšanu ietilpīgas darbavietas, kas, protams, ir arī augstāk un labāk apmaksātas. Tādējādi šie procesi no ilgtermiņa attīstības viedokļa noteikti uzlūkojami pozitīvi."
Latvijas eksportētāju asociācija veido "Eksporta barometru", kurā vērtē eksporta pienesumu tautsaimniecībā. Viņi prognozē, ka Latvijas eksportējošo uzņēmumu izaugsme turpināsies arī nākošajos gados un valsts mērķis līdz 2027. gadam kāpināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem eiro ir sasniedzams.
