Patērētāju tiesību un aizsardzības centra normatīvajos aktos nav teikts, kā šādos gadījumos rīkoties. Taču Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns uzsver, ka veikaliem ir jāpieņem arī sīknauda. “No tiesiskā viedokļa, protams, tā darīt nevajadzētu, jo eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas ir jāpieņem veikalos, kā maksa par pakalpojumiem,” stāsta Silakalns. „Protams, tāpat kā sabiedriskajā transportā nebūtu vēlams pie šofera norēķināties ar lielas vērtības banknoti, tāpat arī nebūtu labākais risinājums, ja cilvēki savas cūciņas nestu uz sīktirgotavām vai tirgu,” viņš piebilst.
Tātad būtu jācenšas sagādāt mazāk neērtību, tomēr Silakalns stāsta, ka par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošas naudaszīmes draud arī naudas sods no 70 līdz pat 140 eiro.
Apskatot banku cenrāžus, redzams, ka komisijas maksa par monētu maiņu dažādās Latvijas bankās ir atšķirīga. Piemēram, “SEB” bankā tie ir 5% no summas, “Swedbank” par katrām 50 monētām jāmaksā 71 cents, bet bankā “Citadele” pirmo 50 monētu maiņa ir bezmaksas, bet par katrām nākamajām 50 jāmaksā viens eiro. Tas nozīmē, ka mainot viena vai divu centu monētas, veikala īpašnieks zaudē naudu, jo komisijas maksa ir lielāka par monētu vērtību.
Vienīgā vieta, kur monētu maiņu var veikt bez maksas, ir Latvijas Banka, kur bez komisijas maksas vienā reizē var apmainīt līdz vienam tūkstotim monētu. “Swedbank” Finanšu institūta pārstāve Elīna Zvirbule komisijas maksas apjomu skaidro ar to, ka naudas ceļš no veikala kases līdz atkārtotai laišanai apgrozībā ir garš un dārgs. “Tajā brīdī, kad uzņēmējs dodas uz bankas filiāli, ja tā var teikt, veidojas naudas cena. Šī nauda zaudē savu nominālo vērtību, kas uz viņas ir virsū. Pirmkārt, iekšā jārēķina uzņēmēja laiks, ko viņš pavada uz filiāli, tālāk šo naudu izskaita bankas darbinieks un tad naudu nodod inkasācijas kompānijai,” skaidro Zvirbule.
Neizdevīgie maiņas nosacījumi arī ir iemesls, kāpēc mazie veikali izvairās no sīknaudas. To, ka sīknauda ir problēma, gan apstiprina tikai daļa no Rīgas mazo veikalu darbiniekiem.
Labu piemēru var ņemt no Rīgas centrālās stacijas publisko labierīcību darbinieces. Kaut parasti visi maksā ar sīknaudu, saprātīgi izdodot atlikumu, sīknaudas dienas beigās nav daudz.
To, ka var izvairīties no sīknaudas uzkrāšanas, apstiprina arī cita veikala darbiniece. Tas nozīmē, ka iespējamais risinājums ir pavisam vienkāršs - pārdomāta naudas izdošana pircējiem.
