Sankciju skarto uzņēmumu sarunās ar veikalu ķēdēm šobrīd galvenokārt parādās īstermiņa risinājumi – kā realizēt to Krievijas tirgum jau saražoto produkciju, kurai drīzumā beigsies derīguma termiņš.
Pārdot palīdzēsim – tā sola arī “Maxima Latvija” pārstāvji, uzsverot - lietuviešu uzņēmums Latvijā prioritāri virzīs tirgū nerealizēto pašmāju, ne lietuviešu produkciju.
„Mēs paredzam, ka tā noteikti būtu cena, kas būtu zemāka, jeb akcijas cena, tie produkti, kas bija paredzēti citam tirgum, tie būtu par akcijas cenu,” sacīja SIA „Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris.
Arī lielveikalu ķēdes “Rimi” pārstāvji stāsta – jau vienojušies ar diviem ražotājiem – „Rīgas piensaimnieku” un „Tukuma pienu” – par konkrētu uz Krievijas tirgu mērķēto produktu pārdošanu. Patērētājs gan izmaiņas nejutīšot, vienīgi uz produktiem būs norādīts ne tikai realizācijas, bet arī ražošanas datums, kā to paredz Krievijas likumdošana.
„Šobrīd nav runa ne par cenu izmaiņām – kāda cena tiem bija sortimentā, ja bija akcijas, tad iet ar akcijām, ja ne, tad iet par pamatcenu, kāda ir,” skaidro SIA „Rimi Latvia” pārstāve Dace Valnere.
Vairāk uz reģioniem orientētais veikalu “Top” un “Labais” tīkls, kam galvaspilsētā izvietoti tikai pieci no 200 ķēdes veikaliem, uzsver – pircēji jau līdz šim bijuši ļoti uzticīgi tieši pašmāju ražojumiem, tāpēc nolemts vietējos atbalstīt arī ilgtermiņā – palielināt Latvijas preču apjomu veikalu plauktos un aktīvāk reklamēt. „Mums ir akciju bukleti, mums ir televīzijas un radio reklāma un tagad mēs izskatām iespējas, lai palielinātu latviešu preču īpatsvaru tajā. Tas varētu dot samērā ātru rezultātu. (..) protams, ka cena ir viens no mehānismiem, kā palielināt apgrozījumu,” skaidro SIA „Iepirkumu grupa” tirdzniecības direktors Deniss Hmeļovs.
Paši pircēji lielākoties pauž gatavību atbalstīt vietējos ražotājus, tomēr ne viens vien atzīst – izšķirošā tomēr būs cena. Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe skaidro – pārliecināt iedzīvotājus pirkt pašmāju produkciju nav privātuzņēmumu, bet valsts kompetence, un to iespējams darīt arī Eiropas Savienības brīvā tirgus apstākļos.
„Bieži vien mēs mēģinām ar ES aizbildināties paši savai neizdarībai, jo ir ļoti daudz varianti, kas ir pieejami un ko citas valstis izmanto. (..) Oficiāli nedrīkst teikt – ēdiet Latvijas produktu, tie ir labāki par poļu produktiem, bet ir veids, ka mēs varam teikt – ēdiet kvalitatīvus produktus, un tā zaļā karotīte , tā bija preču zīme, kas ir tieši šie kvalitatīvie, bet vietējas izcelsmes produkti,” situāciju skaidro biedrības „Mārketinga padome” direktore Ingūna Gulbe.
Mārketinga speciāliste gan ar nožēlu atzīst – līdz šim kaimiņvalstu politiķi, netieši atbalstot vietējos ražotājus, bijuši krietni vien veiklāki par mūsējiem.
