Tas ir viens no soļiem ceļā uz jaunajā Ostu likumā iekļauto pārmaiņu īstenošanu.
Likvidācijas komisiju uzdevums būs nodrošināt Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju un to saistību nodošanu jaundibinātajai kapitālsabiedrībai un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju un to saistību nodošanu AS "Ventas osta".
"Ostu pārvaldības maiņa nozīmē ne tikai juridiskas izmaiņas, bet arī domāšanas maiņu – ostās veidojot skaidru korporatīvās pārvaldības struktūru, ar biznesa plānu, komerciāliem mērķiem un profesionālu darbību gan izmaksu samazināšanā, gan jaunu darbavietu radīšanā," komentēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie").
Komisijās iekļauti pārstāvji no SM, Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas (Valsts kases), Pārresoru koordinācijas centra un attiecīgajām brīvostu pārvaldēm (Ventspils brīvostas likvidācijas komisijā arī AS "Ventas osta" pārstāvis). Ar brīvostu pārvalžu likvidāciju saistītie izdevumi tiks segti no attiecīgās brīvostas pārvaldes līdzekļiem.
SM norādīja, ka ostu reformas mērķis ir veicināt to konkurētspēju ilgtermiņā, nodrošinot valsts un pašvaldību interešu ievērošanu un pārvaldību atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības pamatprincipiem, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām.
Ostu likums paredz līdzšinējā pārvaldības modeļa pārveidi par kapitālsabiedrībām, kas nodrošinās politisko neatkarību ostu darbībā, valsts interešu ievērošanu, kā arī profesionālu un caurspīdīgu ostu pārvaldību. Vienlaikus pārmaiņas veicinās ostu attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm Saeima 10. februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Pēc Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem.
No 10. marta līdz 8. aprīlim tika saņemti 7215 paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Līdz ar to apturētais likums netika nodots tautas nobalsošanai, bet reforma tika izsludināta.
